Fakti par Jehovas lieciniekiem

Satura rādītājs
1. Iemesli izslēgšanai no draudzes
2. Izslēgšanas doktrīnas vēsturiskā attīstība JL organizācijā
3. Kā tas ietekmē izslēgtos?
4. Bībeles panti, kas tiek izmantoti, lai pamatotu JL izslēgšanas politiku
5. Bībeles panti, kas ir pretrunā ar sociālo izolāciju, ko praktizē JL organizācija
6. Secinājumi

Sargtorņa biedrība (SB) praktizē savu locekļu izslēgšanu no draudzes par dažāda veida pārkāpumiem, ja vecajie atzīst, ka cilvēks nenožēlo savu rīcību. Ar izslēgto bijušo ticības biedru nedrīkst kontaktēties neviens, kas joprojām ir organizācijā pat ne izslēgtā tuvākie ģimenes locekļi. Lai arī izslēgšana JL organizācijā tiek pasniegta kā uz mīlestību balstīts iekārtojums, kas mudina grēcinieku atgriezties pie ganāmpulka, šī mācība nav pamatota uz Bībeli.

Saskaņā ar SB datiem katru gadu no organizācijas tiek izslēgts 1 no katriem 100 Jehovas lieciniekiem – vairāk nekā 80 000, – no kuriem divas trešdaļas netiks atjaunoti atpakaļ draudzē.

Izslēgšana izraisa nopietnas emocionālas sekas.

• Tie, kas turpina ticēt Sargtorņa biedrības mācībām, domā, ka tiks iznīcināti Armagedonā.
• Tie, kas nevar atgriezties, jo netic Sargtorņa biedrības mācībām, saprot, ka viņiem nekad netiks ļauts brīvi sazināties ar ģimeni un draugiem, kas joprojām ir Jehovas liecinieki.

Izslēgšana no organizācijas ietekmē ne tikai izslēgto, bet tas ir traumatiski arī šīs personas ģimenei un draugiem, kuri uzskata, ka pilnīga izvairīšanās no izslēgtās personas ir Jehovas prasība. Bērni, kas audzināti kā Jehovas liecinieki, saprot, ka viņu vecāku mīlestība ir nosacīta un ir atkarīga no tā, vai viņi paliek reliģijā. Turklāt neskaitāms daudzums JL netic organizācijas mācībām, bet turpina izlikties ka seko ticībai, lai nezaudētu cilvēkus, kurus mīl. Interesanti atzīmēt, ka daudzkārt, strīdoties pret Trīsvienības doktrīnu, Jehovas lieciniekiem patīk arguments, ka vārds «Trīsvienība» nav atrodams nekur Bībelē. Termins «izslēgšana no draudzes» vai «sociālā izolācija» arī nav atrodami Bībelē, taču tas neliedz JL īstenot šo praksi.

JL organizācija pamato savu mācību par izslēgšanu un nebiedrošanos ar izslēgto uz 1. Korintiešiem 5:11.

«Bet tagad es jums rakstu, lai jūs vairs nesaejaties ar tādu, kas saucas par brāli, bet ir netikls, alkatīgs, elku kalps, paļātājs, dzērājs vai izspiedējs. Ar tādu kopā pat neēdiet!»

SB pārkāpējus iedala divās kategorijās: pārkāpēji, kas pelnījuši iezīmēšanu, un tos, kuri ir pelnījuši izslēgšanu. Iezīmēšana tiek pielietota vieglu pārkāpumu gadījumos (vēl nav smags grēks, par kuru cilvēks varētu tikt izslēgts), un ticības biedra vārds publiski netiek minēts. Turklāt izslēgšanas brīdī tiek publiski no skatuves nosaukts cilvēka vārds un no viņa ir jāizvairās gandrīz vai par katru cenu.

Ja runājam par 1. Korintiešiem 5:11, tad jāatzīmē divas lietas. Pirmkārt, ir skaidrs, ka minot – «ikvienu, kas saucas par brāli», Pāvils runāja par brāļiem draudzē, kuriem nevajadzētu ieturēt kopīgu maltīti ar brāli, kurš grēko. Uzstāt, ka Pāvils atsaucās uz ikvienu, ieskaitot ģimenes locekli ir ielikt nozīmi tekstā, kuras tur nav. Pat Sargtornis atzīst, ka, piemērojot šo pantu, jābūt zināmai elastībai ģimenē, tāpēc nepilngadīgi bērni joprojām drīkst runāt ar saviem izslēgtajiem vecākiem, un dzīvesbiedri ar izslēgtajiem laulātajiem. Problēma ir tā, ka SB neatzīst, ka visas ģimenes saites ir jāsaglabā un jāciena, kad kāds ģimenes loceklis tiek izslēgts. Un ja ir neskaidrības par to, kā šie principi ir jāpielieto, tad Jēzus skaidri norādīja, ka žēlastībai ir jābūt galvenajam apsvērumam. – Mateja 9:13.

Otrs nozīmīgs Pāvila vārdu aspekts ir tas, ka nekur netiek minēts, ka nedrīkst pat runāt ar izslēgto, kā to interpretē SB. Ir jābūt iespējai runāt ar cilvēku un uzturēt veselīgas, normālas attiecības, nebiedrojoties un nedalot kopīgas maltītes. Ja raugās objektīvi, tad soda mērs, kas aprakstīts 1. Korintiešiem 5. nodaļā atbilst tam, kādus mērus JL organizācija pielieto iezīmēšanas gadījumā, kā tas ir rakstīts 2. Tesaloniķiešiem 3:14 «Bet, ja kāds neklausa tam, ko esam rakstījuši šajā vēstulē, tādu īpaši ievērojiet un vairs nesaejieties ar viņu, lai viņam būtu kauns.». Neraugoties ka šīs abas instrukcijas attiecās uz vienu un to pašu situāciju – brīdināt pārkāpēju – SB pielieto abus pantus pilnīgi atšķirīgi, izmantojot 2. Tesaloniķiešiem 3:14 kā pamatojumu daudz pielaidīgākam mēram nekā pilnīga sociālā izolācija. Iezīmēšanas gadījumā JL ir ieteikts nebiedroties ar cilvēku, kura rīcība atbilst iezīmētā cilvēka aprakstam runas laikā, bet JL joprojām atzīst šī cilvēka eksistenci turpinot runāt at viņu.

Tikai 1952. gadā Sargtornis ieviesa izslēgšanu no draudzes kā tas tiek praktizēts mūsdienās. Lai arī Svētajos Rakstos ir ieteikts ierobežot attiecības ar brāļiem, kas rīkojas nepareizi, tas kā Sargtorņa biedrība pielieto izslēgšanu no organizācijas, nopietni novirzās no Bībeles.

• Svētajos Rakstos, piemēram, 1. Korintiešiem 5. nod. Pāvils norādīja, ierobežot biedrošanos ar kristiešiem, kuri piekopj nepareizu rīcību, nevis sociāli izolēt tos.
• SB izslēdz no draudzes par darbībām, kas nav aprakstītas Bībelē – smēķēšana, azartspēļu spēlēšana un asins pārliešana.
• Sods ir spēkā uz visiem laikiem vai līdz brīdim, kad SB oficiāli atjauno personu draudzē.

Izslēgtajam pat valstības zālē nedrīkst teikt «Sveiki!». JL pret izslēgtajiem no draudzes izturas daudz skarbāk nekā pret pasaulīgiem cilvēkiem. SB visus pārkāpumus apvieno kā vienādi smagus grēkus un piemēro tādu pašu bargu attieksmi pret visiem izslēgtajiem cilvēkiem neatkarīgi no izdarītā pārkāpuma. Tāpēc izslēgtos nedrīkst sveicināt neatkarīgi no tā, vai viņu «grēks» bija slepkavība, uzskatu maiņa vai cigarešu smēķēšana.

Covid-19 izolācijas laikā vēstulē vecajiem tika apspriests, ka jāievēro piesardzība, atļaujot izslēgtajiem locekļiem skatīties sapulces, izmantojot videokonferenču lietojumprogrammas, piemēram, Zoom.

«Gudra spriestspēja ir nepieciešama, lai noteiktu, vai atļaut izslēgtai personai pievienoties sapulcēm. Vajadzības gadījumā vecākajiem vajadzētu izslēgtajam cilvēkam atgādināt, kad būtu nepieciešams pievienoties un kad atslēgties no šādām sapulcēm.» Norādes saistībā ar Covid-19 pandēmiju vecajo padomei 2020. gada 4. jūnijā, 6. sadaļa.

Ja cilvēks nomirst kamēr izslēgts, JL joprojām pielieto sociālās izolācijas principus un SB pārliecina JL neapmeklēt šīs personas bēres.

«Sadaļā «Lasītāju jautājumi» (Sargtornis, 1961., 544. Lpp.) tika pieņemta nostāja, ka izslēgtās personas bēres ir nepiedienīgas. Tika izteikts komentārs: «Mēs nekad nevēlamies radīt iespaidu cilvēkiem no malas, ka izslēgtā persona ir pieņemama draudzei, lai gan patiesībā viņš nav pieņemams un ir izslēgts no draudzes.» Kristiešu draudze nevēlētos, lai tās labo vārdu aptraipītu, sasaistot to ar ikvienu, uz kuru attiecas 2. Jāņa 9, 10, pat viņu nāves gadījumā.» Sargtornis 1977. 1.06., 347. lpp

Tas ir šokējoši, ka vecāki var tikt izslēgti no draudzes, ja viņi turpina komunicēt ar saviem izslēgtajiem bērniem.

Iemesli izslēgšanai no draudzes

Bībeles diskusija par izslēgšanu 1. Korintiešiem 5:11. un 2. Jāņa 9 — 11 vēstules aprobežojas tikai ar šādām jomām; netiklība, alkatība, elkdievība, zaimošana, dzeršana, izspiešana un kad runa ir par tiem, kas nepaliek Kristus mācībā. Ar šo sarakstu arī būtu jāaprobežojas izslēgšanas iemesliem. Patiesībā Diotrefs saņēma aizrādījumu par mēģinājumu nevajadzīgi izslēgt cilvēkus no draudzes.

3. Jāņa 9., 10. — «Es jau uzrakstīju draudzei, bet Diotrefs, kam patīk starp viņiem būt pirmajam, no mums neko nepieņem ar cieņu. Tāpēc, ja es atnākšu, es pieminēšu, ko viņš dara, izplatīdams par mums nekrietnas runas. Taču viņam ar to vēl nepietiek: viņš pats neuzņem brāļus ar cieņu, bet tiem, kas vēlas to darīt, liek šķēršļus un grib tos padzīt no draudzes. »

Tālāk ir sniegts plašs SB pārkāpumu saraksts, kuru dēļ Jehovas liecinieku var izslēgt no draudzes.

• Laulības pārkāpšana – sievas pamešana un aizbēgšana ar citu sievieti, plānota laulības pārkāpšana, lai sarautu laulības saites, atkārtota laulība bez Svēto Rakstu pamatojuma, poligāmija, romantiska satikšanās ar personu, kas nav likumīgi šķīrusies
• Atkrišana — sacelšanās pret Jehovas organizāciju, sektu popularizēšana
• Biedrošanās ar izslēgtajiem tai skaitā draugiem un ģimenes locekļiem
• Asinis un asins pārliešana
• Narkotiku lietošana
• Piedzeršanās
• Negodīga uzņēmējdarbība
• Nodarbinātība, kas pārkāpj kristiešu principus — darbs jebkurā reliģiskā organizācijā, darbs azartspēļu iestādē, tabakas, cigarešu pārdošana, līgumdarbs militārā iestādē
• Viltus pielūgsme – citas baznīcas apmeklēšana, sēru paražu ievērošana, kas ietver viltus pielūgsmi
• Netiklība – zoofīlija, incests, mākslīgā apaugļošana (ja izmanto olnīcu vai spermu, kas nepieder laulātajam partnerim) un surogātmātes pakalpojumu izmantošana, seksuāla vardarbība pret bērniem
• Krāpšana
• Azartspēles vai ar to saistīta nodarbinātība
• Rijība
• Alkatīgums, mantaskāre – azartspēles, izspiešana
• Homoseksuālisms
• Elku pielūgsme
• Nepiedienīga rīcība — seksuālas perversijas, transvestisms/dzimuma maiņa, Jehovas morāles normu neievērošana, necieņa pret likumu un autoritāti, noteikumu neievērošana vai pat nicināšana. (Tā vietā, lai aprobežotos tikai ar parasto seksuālās perversijas definīciju, SB definē «nepiedienīgu rīcību» kā «necieņu pret vecajiem». Tas ļauj šo terminu izmantot, lai izslēgtu no draudzes par plaša spektra nodarījumiem, kas nekur citur nav specifiski minēti, un tiek piemērots visdažādākā veida grēkiem — tādiem, kā turpināšanu biedroties ar izslēgtajiem, vai pat izmatot to, kad apsūdzētais ir nicinošs, neapmierināts ar tiesas komiteju, kura nevar pierādīt nekādu grēku.)
• Melošana
• Politiskas aktivitātes (iesaistīšanās politikā un militārajā jomā)
• Militārais dienests un nemilitārais dienests, (alternatīvais dienests pēdējā laikā ir kļuvis par sirdsapziņas lietu)
• Piedauzīga runa
• Vecāki, kas pieļauj bērnu netiklību
• Politiskā līdzdalība, tostarp balsošana vai politiskās kartes turēšana Malāvijā. (w99 11/1 p.28 balsošanu padarīja par sirdsapziņas lietu)
• Porneia. Ietver orālo un anālo seksu starp precētiem pāriem, savstarpēju masturbāciju starp personām, kuras nav precējušās savā starpā, homoseksualitāti, lezbiānismu, netiklību, laulības pārkāpšanu, incestu un zoofiliju.
• Neslavas celšana
• Tabakas smēķēšana vai pārdošana
• Spiritisms
• Zagšana
• Aktivitāte pretvalstiskā darbībā
• Netīrība — Seksuāli perversas rīcības laulībā, piemēram, orālais un anālais sekss, pretīgas pornogrāfijas skatīšanās, nepiedienīga dzimumorgānu un krūšu glāstīšana ārpus laulības
• Valsts likumu pārkāpums, — nekaunīga attieksme
• Vardarbība, smaga fiziska vardarbība, dusmu izvirdumi — ietver boksu
• Apzināta ģimenes neatbalstīšana, ģimenes locekļu garīguma apdraudēšana
• Pasaulīgie svētki, piemēram, Ziemassvētki. (izskatās, ka dzimšanas dienu svinēšana nav iemesls izslēgšanai)

Ganiet Dieva draudzi 2019. gada izdevumā ir uzskaitīti galvenie iemesli, kuru dēļ ir nepieciešama tiesu komiteja, kas var beigties ar izslēgšanu. 12. nodaļas rādītājs sniedzot kopsavilkumu.

Izslēgšanas doktrīnas vēsturiskā attīstība JL organizācijā

Izslēgšana un sociālā izolācija netika praktizēta pašreizējā formā JL organizācijā līdz 1952. gadam. Rasels runāja par izslēgšanu no draudzes jau 1893. gadā, tomēr tas netika attiecināts uz SB sekotājiem, bet gan runa gāja par to, ka kristiešiem kopumā ir jāizvairās no tiem, kas ir nepaklausīgi Dievam.

«Mēs neesam no tiem, kas izslēdz kristiešu brāļus dažu viedokļu atšķirību dēļ; bet, kad runa ir par visas kristietības paša pamata noliegšanu, mums ir jārunā un jāstājas visiem tādiem pretī aci pret aci, jo viņi kļūst par Kristus krusta ienaidniekiem.» Sargtornis 1882. dec., 423. lpp.

Žurnālā Mierinājums 1937. 3. nov., 21. lpp. (tagad saucas Atmostieties!) ievietotā karikatūra apraksta izslēgšanu no draudzes kā apspiešanu un tirāniju.

Vēl 1947. gadā Atmostieties, 8. janvāra 27. lpp., aprakstīja izslēgšanas praksi kā nebībelisku, pagānisku praksi, izmantojot Ebrejiem 10:26—31, lai parādītu, ka katra cilvēka individuālā tiesāšana ir jāatstāj Dieva ziņā.

Līdz 1944. gadam tika praktizēts apspriest pārkāpēja grēkus visai draudzei kopā, un ja lielākā daļa draudzes piekrita, ka cilvēks ir jāizslēdz no draudzes, tad viņš netika sociāli izolēts, bet pret viņu izturējās kā pret pagānu. Tas bijā pārsvarā vērsts pret cilvēku, kas nepieņēma Kristus izpirkuma upuri.

«Soda piespriešana nav tikai vecajo funkcija, bet visas baznīcas pienākums. Tādējādi ir acīmredzams, ka vecajie nekādā ziņā nebija ticības biedru tiesneši — uzklausīšana un tiesāšana tika atstāta vietējās draudzes jeb Baznīcas ziņā. Patiešām, pat ja pārkāpējs atsakās uzklausīt (paklausīt) visas Baznīcas lēmumam, nekāds sods nedrīkst tikt uzlikts. Ko tālāk? Baznīcai ir jāatņem viņam sava sadraudzība un visas brālības pazīmes vai izpausmes. Turpmāk pret likumpārkāpēju ir jāizturas «kā pret pagānu un muitnieku.» Mateja 18:17» — Studies Series VI — The New Creation (1904) p.289, 290

1944. gada Sargtornī 15. maijā, 151.–152. lpp., atbildība par indivīda tiesāšanu tika pārcelta no visas draudzes uz atsevišķiem draudzes pārstāvjiem. Neskatoties uz to, ka tiek atzīts, ka Mateja evaņģēlijs 18. nodaļa liek visai draudzei izlemt vai indivīds ir likumpārkāpējs, tas tika mainīts, iesaistot tikai ierobežotu skaitu draudzes pārstāvjus, jo process, ko Jēzus aprakstīja Mateja evaņģēlija 18 nodaļā «pagātnē ir radījis vairāk strīdu un nekārtību draudžu starpā nekā gandrīz jebkura cita lieta.»

Pagrieziena punkts notika 1952. gadā, kad Sargtornis noraidīja Jēzus norādījumus, sūtīt likumpārkāpēju pie visas draudzes, lai gan nepaskaidroja, kāpēc.

«Šeit Mateja 18:15—17 ir vēl viena rakstu vieta, kas ir diezgan piemērota, — Šai rakstu vietai nav nekāda sakara ar izslēgšanu, balstoties uz visas draudzes lēmumu. Ja ir teikts, «dodieties pie draudzes», tas nozīmē dodieties pie draudzes vecajiem… » 1952. gada Sargtornis 1. marts 147. Lpp

Sargtorņa 1952. gada 1. marta izdevums bija veltīts tam, lai sniegtu skaidrus norādījumus par SB atjaunināto izslēgšanas politiku, nosodot izslēgto personu visstingrākajā veidā.

«Šādam indivīdam nav vietas tīrā Dieva organizācijā vai draudzē. Viņam jāatgriežas pie ļaunās pasaules, no kuras viņš reiz nācis, un jānomirst kopā ar šo ļauno pasauli ar Sātana organizāciju.» 1952. gada Sargtornis 1. marts 134. Lpp

Kopš izslēgšanas ieviešanas Sargtorņa doktrīnā ir notikušas vairākas izmaiņas, un līdz ar to arī izslēgšanas iemesli ir mainījušies uz priekšu un atpakaļ. Kā tas var notikt, ja Jehova nosaka organizācijas noteikumus? Ja draudzē rodas situācija, kas nav skaidri norādīta Bībelē vai Sargtorņa publikācijā, un vecajie un draudze uzskata, ka nespēj ar to tikt galā, tas tiek nosūtīts uz Vadošo padomi. Kā Vadošā padome nonāk pie jauna izslēgšanas principa? Vai Svētais Gars vada viņus izpētīt Svētos Rakstus un panākt vienprātību par to, kas ir Dievam pieņemams? Nē, balsojumam nav jābūt vienbalsīgam. Jaunus likumus var ieviest tikai ar divu trešdaļu balsu vairākumu.(«Sapulcē, kas notika, 1975. gada 30. aprīlī, prezidents Nors mūs pārsteidza, izsakot ierosinājumu, ka turpmāk visus jautājumus izlemj ar divām trešdaļām aktīvo biedru balsu (kas tajā laikā bija septiņpadsmit)». Raymond Franz, Sirdsapziņas krīze (Komentāru preses ceturtais izdevums, 2004) 85. lpp.)

1974. gadā 1952. gada nostāja kļuva mīkstāka, 1974. g. izlaižot Sargtorni, 1. augusts, 467.–469. lpp rakstu, kas minēja, ka pret izslēgtajiem nevajag izturēties necilvēcīgi, minot pazudušā dēla piemēru, kur tēvs ticēja sava dēla labākajiem motīviem, kāpēc tas ir atgriezies un steidzās to sagaidīt. Bet tas neturpinājās ilgi. Mazāk nekā desmit gadus vēlāk šī saprātīgākā nostāja atgriezās pie stingras sociālās izolācijas ar plašu diskusiju par šo tēmu 1981. gada Sargtorņa 15. septembra izdevumā. Šis Sargtorņa izdevums joprojām ir standarts pēc kura vadās JL organizācija.

Lai noteiktu, vai persona ir jāizslēdz no draudzes, vecajie izveido tiesas komiteju, lai tiktos ar pārkāpēju. Tas tiek darīts privāti, un likumpārkāpējam nav atļauts izmantot pavadoni, advokātu vai ierakstīšanas ierīci. Vārds «tiesas komiteja» Bībelē neparādās un ir pretrunā ar Bībeles vadlīnijām. Gan izraēlieši, gan agrīnās kristiešu draudzes turēja lietas pieejamas parastajiem cilvēkiem. Tā vietā, lai lietas tiktu risinātas privāti, tikai vecajo priekšā, izraēlieši tās risināja pilsētas vārtos, lai varētu godīgi apspriesties ar skatītājiem vai kristiešu draudzes priekšā. Tas novērsa netaisnību, kas var notikt slēgtā lokā, tikai vecajo uzraudzībā. 

SB dotie norādījumi, kas pieprasa ienīst atkritējus ir stingri pretrunā ar kristiešu piemēriem.

«Atkrišana patiesībā ir sacelšanās pret Jehovu. Daži atkritēji apgalvo, ka pazīst un kalpo Dievam, taču viņi noraida mācības vai prasības, kas izklāstītas viņa Rakstos. Citi apgalvo, ka tic Bībelei, taču viņi noraida Jehovas organizāciju un aktīvi cenšas kavēt tās darbu. Ja viņi apzināti izvēlas šādu ļaunumu, zinot, kas ir pareizi, kad sliktais kļūst tik ļoti iesakņojies, ka tas ir neatņemama viņu būtības sastāvdaļa, tad kristietim ir jāienīst (šī vārda Bībeles izpratnē) tie, kas ir pieķērušies ļaunumam. Patiesajiem kristiešiem ir līdzīgas jūtas kā Jehovam pret šādiem atkritējiem; viņus neinteresē atkritēju idejas. Gluži pretēji, viņi «jūt riebumu» pret tiem, kuri ir padarījuši sevi par Dieva ienaidniekiem, bet atriebību viņi atstāj Jehovas ziņā.» 1993. gada Sargtornis 1. oktobris 19. lpp 

Gan Jēzus, gan Pāvils teica, ka mums nevajadzētu ienīst, bet drīzāk mīlēt savus ienaidniekus. Tas bija piemērojams pat tad, ja kāds uzbrūk mūsu ticībai un kristīgajam dzīvesveidam.

Mateja 5:44,45 — «Bet es jums saku: mīliet savus ienaidniekus un lūdziet par tiem, kas jūs vajā, tad jūs būsiet sava debesu Tēva bērni, jo viņš liek saulei uzaust pār ļaunajiem un labajiem un lietum līt pār taisnajiem un netaisnajiem.»

Romiešiem 12:17—21 — «Neatmaksājiet nevienam ļaunu ar ļaunu, bet centieties darīt to, ko visi cilvēki uzskata par labu. Ja iespējams, cik vien tas ir atkarīgs no jums, saglabājiet mieru ar visiem cilvēkiem. Neatriebieties, mīļie, bet ļaujiet izpausties Dieva dusmām, jo ir rakstīts: «Atriebība ir manā ziņā, es atmaksāšu, saka Jehova.» Bet, «ja tavs ienaidnieks ir izsalcis, paēdini viņu, ja viņš ir izslāpis, iedod viņam padzerties, jo, tā darīdams, tu sakrāsi uz viņa galvas kvēlojošas ogles». Lai ļaunums tevi neuzvar, bet uzvari ļaunu ar labu!» 

Apspriežot cilvēku, kuru vilināja atkrišana, Pāvils teica 2. Tesaloniķiešiem 3:15 — «Tomēr neuzskatiet viņu par ienaidnieku, bet arī turpmāk pamāciet kā brāli.» 

Nevienam cilvēkam, kurš tiek kristīts, nav ne jausmas par visu to lietu sarakstu, kuru dēļ viņi varētu tikt izslēgti no draudzes, jo šis saraksts ir neizsmeļams, un daudzi iemesli nav skaidri norādīti Bībelē. Lielākā daļa iemeslu ir izkaisīti dažādās Sargtorņa publikācijās, taču interesentam tas viss tiek parādīts reti. Īpaši satraucoši ir tas, ka SB mudina bērnus, kas audzināti kā Jehovas liecinieki, kristīties esot nepilngadīgiem. Pat pirms pusaudžu vecuma bērns var kristīties un uz visu atlikušo mūžu tikt pakļauts principam ka viņš var tikt izslēgts no draudzes. Ja kristīts nepilngadīgais nolemj, ka viņš vairs nevēlas būt Jehovas liecinieks, viņu var izslēgt no draudzes. Kad tas notiks, šis pusaudzis nedrīkst brīvi sazināties ar ģimeni vai draugiem, iespējams, visu atlikušo mūžu!

Izslēgtās personas tiek uzmanītas līdz viņu nāvei, un uzskaiti glabā viņu draudze un filiāles birojs, kā norādīts 2015. gada vecajo vēstulē.

Kā tas ietekmē izslēgtos?

2018. gada 16. februārī Laurēna Stjuarte nošāva savu vīru un divus bērnus, pirms pagrieza ieroci pret sevi. Slepkavības, par kurām tika plaši ziņots, šokēja Keego Harbour pilsētas sabiedrību, Mičiganas štatā, ASV un šķita dziļi mulsinošas. Laurēna bija personīgā trenere un modele ar ģimeni, un viņai visa dzīve bija priekšā; šķietami nebija nekāda iemesla šai traģiskajai slepkavībai/pašnāvībai. Tomēr, laikam ejot, sabiedrībai kļuva pieejama plašāka informācija. Stjuarte un viņas ģimene bija Jehovas liecinieki, taču pirms vairāk nekā desmit gadiem bija pametuši ticību vairāku doktrinālu domstarpību dēļ, piemēram, dēļ vēlmes sūtīt savus bērnus uz koledžu, jo pēdējos gados JL organizācija arvien biežāk ir agresīvi uzstājusies pret augstāko izglītību. Aiziešanas rezultātā visa Jehovas liecinieku ģimene un draugi viņus pilnībā sociāli izolēja. Saskaņā ar ziņojumiem šī sociālā izolācija negatīvi ietekmēja Laurēnas psihisko veselību un emocijas. Viņa tika sociāli izolēta visos iespējamos veidos. Ja Laurēna devās uz pārtikas veikalu, bijušie ticības biedri, ja viņu satika, pat neskatījās viņai acīs. Tomēr ar laiku parādījās sīkāka informācija, kas apstiprināja, ka slepkavības nebija tikai depresijas rezultāts, bet arī Jehovas liecinieku galvenie uzskati par pasaules galu un Armagedonu. Laurēna joprojām ticēja lielai daļai reliģijas mācību, tostarp pastardienas mācībai par Armagedonu un to, kas tajā izdzīvos. Stjuartes draugi stāstīja, kā nedēļas pirms traģēdijas arvien izolētā un nomāktā Laurēna turpināja runāt par Armagedona doktrīnu un uzstāja, ka ir pienācis beigu laiks. Pašnāvības zīmītē Laurēna norādīja, ka viņai žēl, ka viņai nācās nogalināt savu ģimeni, taču tas bija vienīgais veids, kā viņus glābt, ticot, ka visi, kas ir miruši pirms Armagedona saņem cerību uz augšāmcelšanu paradīzē uz zemes.

Ambera Sojere bija tikai 8 gadus veca, kad viņas 21 gadus vecā māsa Donna izdarīja pašnāvību, vairākas nedēļas pēc tam kad bija izslēgta no draudzes, jo saderinājās ar puisi, kas nebija draudzes loceklis. Viņas 8 gadus vecajam prātam bija par sarežģītu aptvert situāciju. «Tu zini, ka tava māsa izturējās slikti, vai ne?» Sojere atcerējās, ka māte viņai stāstīja pēc māsas pašnāvības. «Un tas, ko viņa izdarīja, bija muļķīgi, vai ne?… Atņemt sev dzīvību ir ļoti nepareizi», māte turpināja. «Es nesapratu, kas notiek … un es teicu:« Ak. Labi, » atcerējās Sojere. «Savā 8 gadus vecā galvā es domāju: «Kad es kļūdīšos, mana mamma mani ienīdīs.» Vairākus gadus vēlāk Sojere arī tika izslēgta pēc tam, kad bija meklējusi šķiršanos no vardarbīga vīra. Viņas ģimene sarāva visas saites ar viņu. «Jehovas liecinieku bērni izaug, zinot, ka, ja viņi kādreiz kļūdīsies, viņu vecāki viņus pametīs, un tas ir biedējoši,» nesen intervijā no savas mājas Paskagulā, sacīja Sojere. «Sociālās izolācijas nolūks ir tāds, lai mums viņu tik ļoti pietrūktu, ka mēs atgriezīsimies. … Tas nedarbojas.» Sojere uzskata, ka izslēgšana noveda viņas māsu līdz pašnāvībai. Pēc tam, kad organizācija viņu izslēdza par saderināšanos ar personu, kas nav JL, līgavainis pameta viņu, jo viņai sākās depresija. Viņas māsa mēģināja vērsties pie mātes pēc mierinājuma, bet viņas mamma lasīja Svētos Rakstus un teica viņai: «Kamēr tu nesāksi rīkoties pareizi, ar tevi notiks šādas sliktas lietas.». Amberas otra māsa Alabamā nav ar viņu runājusi kopš Amberas šķiršanās 2010. gadā…

Šie un vēl vairāki sirdi plosoši stāsti ir aprakstīti rakstā uz kuru norāda saite.

Ex—Jehovah’s Witnesses break silence on shunning: ‘My mother treats me like I’m dead’

Daudzi izslēgtie no organizācijas cieš no smagas depresijas dēļ sociālās izolācijas. Protams, JL kults to ietērpj kā «nu redz, kad cilvēki atstāj mūsu reliģiju, viņi kļūst nomākti!» — neatzīstot, ka viņi ir kļuvuši nomākti, jo JL organizācija ir atņēmusi viņiem ģimenes un draugus. Bijušajiem JL ir bieži vien nepieciešama psihoterapeita palīdzība, lai palīdzētu viņiem sākt normālu dzīvi reālajā pasaulē un saskarsmē ar ikdienas dzīvi.

Arī tie, kas paliek organizācijā un vairs nedrīkst sazināties ar saviem izslēgtajiem draugiem un ģimenes locekļiem, dziļi skumst pēc tiem. Daudzi turpina sazināties slepus, jūtoties vainīgi un baidoties tikt atklāti un izslēgti. To var aprakstīt kā tirāniju un absolūtu kontroli, kurā nav ne ziņas no Jēzus mācītās mīlestības.

Bībeles panti, kas tiek kļūdaini izmantoti, lai pamatotu JL izslēgšanas politiku

5. Mozus 21:20, 21; 22:23, 24
un saka: «Mūsu dēls ir stūrgalvīgs un dumpīgs, un viņš mūs neklausa. Viņš ir rīma un dzērājs.» Tad lai pilsētas ļaudis viņu nomētā ar akmeņiem. Iznīdējiet ļaunumu no sava vidus! Viss Izraels to dzirdēs un izbīsies…Ja kāds vīrietis pilsētā sastop jaunavu, kas ir saderināta ar kādu citu vīrieti, un guļ ar to, tad viņi abi ir jāaizved pie pilsētas vārtiem un jānomētā ar akmeņiem — meitene tāpēc, ka viņa pilsētā nav saukusi palīgā, bet vīrietis tāpēc, ka viņš ir apkaunojis sava tuvākā sievu. Iznīdējiet ļaunumu no sava vidus!

Vai tiešām mums vajadzētu grēciniekus nomētāt ar akmeņiem? Mozus likums tika pienaglots pie Jēzus moku staba (Kol. 2:14), tāpēc mēs vairs neizpildām nāvessodus laulības pārkāpējiem (vai izvarošanas upuriem, kas nekliedz pēc palīdzības). Ja esat liecinieks, pirms sakāt: «Bet tas ir galējs piemērs! Organizācija nekad neizmantos šos pantus, lai aizstāvētu izslēgšanu un sociālo izolāciju!», lūdzu, skatiet grāmatu Organizēti, lai pildītu Jehovas gribu 140. lpp.

Mateja 10:34—37
Nedomājiet, ka es esmu nācis nest zemei mieru; es esmu nācis nest nevis mieru, bet zobenu. Es esmu nācis radīt šķelšanos — starp dēlu un tēvu, starp meitu un māti, starp vedeklu un viņas vīramāti. Tiešām, cilvēka mājinieki būs viņa ienaidnieki. Kas tēvu vai māti mīl vairāk nekā mani, tas nav manis cienīgs, un, kas dēlu vai meitu mīl vairāk nekā mani, tas nav manis cienīgs.

Lasot kontekstā, šis fragments skaidri apraksta Jēzus sekotājus, no kuriem izvairās viņu neticīgie ģimenes locekļi, nevis otrādi.

1. Korintiešiem 5:5—7, 11—13
nododiet šo cilvēku Sātanam, lai novērstu miesīgu ietekmi un lai gars tiktu izglābts Kunga dienā. Nav labi, ka jūs lielāties. Vai nezināt, ka nedaudz rauga saraudzē visu mīklu? Atbrīvojieties no vecā rauga, lai jūs būtu jauna mīkla — jums taču jābūt bez rauga! Kristus, mūsu Pashas upuris, jau ir upurēts... Bet tagad es jums rakstu, lai jūs vairs nesaejaties ar tādu, kas saucas par brāli, bet ir netikls, alkatīgs, elku kalps, paļātājs, dzērājs vai izspiedējs. Ar tādu kopā pat neēdiet! Kāpēc lai es tiesātu tos, kas nepieder pie draudzes? Vai jums nav jātiesā tie, kas pieder pie draudzes? Tos, kas pie tās nepieder, tiesās Dievs. «Padzeniet no sava vidus to, kas dara ļaunu!»

Kā jau minēts šajā rakstā, acīmredzami ir atšķirība starp «nebiedrošanos» (t.i., pusdienošanu) ar kādu un ignorēšanu tā, it kā viņš neeksistē – pat nerunājot ar viņiem. Un «ikviens, ko sauc par brāli», nav jāattiecina uz ģimenes locekļiem. Pat SB šajā ziņā pieļauj atlaides, ļaujot izslēgtam vīram palikt kopā ar sievu un ļaujot nepilngadīgajiem bērniem turpināt dzīvot kopā ar saviem izslēgtajiem vecākiem.

1. Timotejam 1:20
Starp tiem ir Himenajs un Aleksandrs, kurus es esmu nodevis Sātanam, lai viņi saņemtu pārmācību un iemācītos vairs nezaimot Dievu.

«Nodevis sātanam» nenorāda specifiski uz Jehovas liecinieku praktizēto izslēgšanu un sociālo izolāciju.

1. Jāņa 2:19
Viņi bija mūsu vidū, bet ir aizgājuši, jo viņi nebija mūsējie. Ja viņi būtu bijuši mūsējie, viņi būtu palikuši ar mums. Bet viņi ir aizgājuši, lai kļūtu redzams, ka ne visi ir mūsējie.

Šis pants tikai apraksta tos, kuri pārstāj ticēt vai «ir aizgājuši». Šeit neizskan ieteikums par izvairīšanos no tiem.

2. Jāņa 7—11
Pasaulē ir parādījušies daudzi maldinātāji — tie, kuri neatzīst Jēzu Kristu, kas bija nācis miesā. Tas, kas tā dara, ir maldinātājs un antikrists. Raugieties, ka jūs nepazaudētu to, ko mēs, darbodamies jūsu vidū, esam sasnieguši, bet ka jūs saņemtu balvu! Nevienam, kas novirzās no Kristus mācības un neturas pie tās, nav Dieva. Turpretī tam, kas turas pie šīs mācības, ir gan Tēvs, gan Dēls. Ja kāds nāk pie jums un māca kaut ko citu, neuzņemiet viņu pie sevis mājās un nesveiciniet viņu. Kas viņu sveicina, tas kļūst par līdzdalībnieku viņa ļaunajos darbos.

Šis pants runā par «antikristiem», kuri noliedz Jēzu. Ir skaidrs, ka ne visi izslēgtie pārstāj būt ticīgi kristieši. Pat no tiem, kas pārstāj būt reliģiozi, saskaņā ar šo pantu nav jāizvairās, jo tas ir pretrunā ar citu Bībeles pantu, kas tiks minēts vēlāk. Protams ir arī citi Bībeles panti, uz kuriem SB atsaucas, kad runa ir par izslēgšanu un sociālo izolāciju, bet argumenta labad šeit tiek pieminēti pārliecinošāki un/vai visbiežāk lietotie Raksti.

Bībeles panti, kas ir pretrunā ar sociālo izolāciju ko praktizē JL organizācija.

Mateja 5:43—48 
Jūs esat dzirdējuši, ka ir teikts: «Mīli savu tuvāko un nīsti savu ienaidnieku.» Bet es jums saku: mīliet savus ienaidniekus un lūdziet par tiem, kas jūs vajā, tad jūs būsiet sava debesu Tēva bērni, jo viņš liek saulei uzaust pār ļaunajiem un labajiem un lietum līt pār taisnajiem un netaisnajiem. Ja jūs mīlat tos, kas jūs mīl, kāda atlīdzība jums par to pienākas? Vai tad nodokļu ievācēji nedara tāpat? Un, ja jūs sveicināt tikai savus brāļus, ko īpašu jūs darāt? Vai tad cittautieši nedara tāpat? Tāpēc esiet pilnīgi, kā jūsu debesu Tēvs ir pilnīgs.

Jūs nevarat mīlēt savu ienaidnieku nevienā jēgpilnā nozīmē, ja atsakāties ar viņu runāt. Šis pants sniedz kontekstu arī Mateja evaņģēlija 18. nodaļai, jo tur Jēzus teica, ka pret atzītiem grēciniekiem ir jāizturas kā pret «pagāniem» (citiem vārdiem sakot, vairs ne “brāļiem”), un šeit viņš saka, ka viņa sekotājiem nevajadzētu lepoties ar to, ka viņi sveicina tikai savus brāļus.

Mateja 9:10—13
Vēlāk, kad Jēzus kopā ar mācekļiem sēdēja viņa namā pie galda, atnāca daudz nodokļu ievācēju un grēcinieku un viņiem pievienojās. To pamanījuši, farizeji Jēzus mācekļiem jautāja: «Kāpēc jūsu skolotājs ēd kopā ar nodokļu ievācējiem un grēciniekiem?» Izdzirdējis, ko tie runā, Jēzus sacīja: «Ne jau veselajiem vajag ārstu, bet slimajiem. Tāpēc ejiet un mācieties, ko nozīmē vārdi: «Es gribu žēlsirdību, nevis upuri.» Jo es esmu atnācis aicināt nevis taisnos, bet grēciniekus.»

Jēzus šeit aizstāvēja principu, ka tikai tāpēc, ka kāds ir grēcinieks, tas nenozīmē, ka no viņa ir jāizvairās. Patiesībā izvairīšanās padara neiespējamu palīdzēt kādam labot savu ceļu. Žēlsirdība, pēc Jēzus domām, bija dominējošais apsvērums. Interesanti ir arī atzīmēt, ka Jēzus ēšana kopā ar grēciniekiem bija nepārtraukts ebreju reliģisko vadītāju aizkaitinājuma iemesls. Ja Jēzus gribēja iemācīt saviem sekotājiem, ka no grēciniekiem ir jāizvairās un tie ir jāizolē, tādā gadījumā viņš šajā jomā paveica sliktu darbu. (Salīdzināt Mateja 11:19, Marka 2:16, Lūkas 5:30; 7:34; 15:1, 2)

Mateja 18:15—17
Ja tavs brālis sagrēko, ej un paskaidro viņam zem četrām acīm, kāds ir viņa pārkāpums. Ja viņš tevi uzklausīs, tu būsi atguvis savu brāli. Bet, ja viņš tevi neuzklausīs, paņem līdzi vēl vienu vai divus, lai visu sacīto apstiprinātu divi vai trīs liecinieki. Ja viņš tos neuzklausīs, pasaki to draudzei. Ja viņš neuzklausīs arī draudzi, tad lai viņš tev ir kā cittautietis un kā nodokļu ievācējs.

Šie panti neatbalsta JL tiesu komitejas, kas sastāv tikai no vecajiem. Drīzāk ticīgajiem bija jāizskaidro sūdzības pašiem savā starpā. Arī kopš Jēzus ēda kopā ar muitniekiem, ir nepārprotams, ka JL pielietotā pilnīga izvairīšanās nebija paredzēta pat sliktākajā gadījumā.

Lūkas 6:27., 35—37
Bet jums, kas klausāties, es saku: mīliet savus ienaidniekus, dariet labu tiem, kas jūs ienīst... Jūs turpretī mīliet savus ienaidniekus, dariet labu un aizdodiet, necerot neko dabūt atpakaļ, tad jūsu balva būs liela un jūs būsiet Visaugstākā dēli, jo viņš ir labs pret nepateicīgajiem un ļaunajiem. Esiet žēlsirdīgi, tāpat kā jūsu Tēvs ir žēlsirdīgs. Netiesājiet, tad arī jūs netiesās, un nenosodiet, tad arī jūs nenosodīs. Piedodiet — un jums piedos.

Atkal, nav iespējams kādu mīlēt vai darīt viņam labu, ja atsakāties atzīt viņu esamību. Un mēs šeit runājam par «ienaidniekiem», kuri «ienīda» ticīgos. Lielākajai daļai zināmo Jehovas liecinieku, kas ir izslēgti no draudzes, ir tikai mīlestība pret savu ticīgo ģimeni, taču viņi tiek ignorēti. Nav iespējams izrādīt laipnību pret «nepateicīgajiem un ļaunajiem», izvairoties no tiem. Jēzus brīdināja savus sekotājus būt piedodošiem, nevis nosodošiem, atgādinot, ka žēlsirdībai jābūt galvenajam faktoram. Vai jebkādu nošķiršanu no tuviniekiem var uzskatīt par žēlsirdību?

Lūkas 10:25—37 
Tad piecēlās kāds bauslības zinātājs un, gribēdams viņu pārbaudīt, jautāja: «Skolotāj, kas man jādara, lai iemantotu mūžīgu dzīvi?» Jēzus atvaicāja: «Kas ir rakstīts bauslībā? Kas tur lasāms?» Tas atbildēja: «Mīli Jehovu, savu Dievu, ar visu savu sirdi, ar visu savu dvēseli, ar visu savu spēku un ar visu savu prātu un savu tuvāko kā sevi pašu.» Jēzus sacīja: «Tu atbildēji pareizi. Dari tā, un tu dzīvosi.» Bet, gribēdams sevi attaisnot, tas Jēzum prasīja: «Kas tad ir mans tuvākais?» Par atbildi Jēzus sāka stāstīt: «Kāds vīrs gāja no Jeruzalemes uz Jēriku, un viņam uzbruka laupītāji. Tie norāva viņam drēbes, piekāva viņu un, pametuši pusdzīvu, aizgāja. Gadījās, ka pa to pašu ceļu gāja kāds priesteris. Tas viņu ieraudzīja, bet pagāja garām pa ceļa otru pusi. Tāpat kāds levīts, kad bija nonācis līdz tai vietai un viņu pamanījis, pagāja pa otru pusi garām. Bet kāds samarietis, kas mēroja to pašu ceļu, ieraudzījis piekauto ceļinieku, iežēlojās par to. Viņš piegāja tam klāt un pārsēja brūces, uzliedams tām eļļu un vīnu. Tad viņš to uzsēdināja uz sava ēzeļa, aizveda uz iebraucamo vietu un aprūpēja. Nākamajā dienā viņš iedeva iebraucamās vietas saimniekam divus denārijus un lūdza: «Parūpējies par viņu, un, ja tu iztērēsi vairāk, atceļā es tev atlīdzināšu.» Kā tev šķiet: kurš no šiem trijiem ir bijis aplaupītajam vīram īsts tuvākais?» «Tas, kurš izturējās pret viņu žēlsirdīgi,» atbildēja bauslības zinātājs. Jēzus teica: «Tad ej un dari tāpat.»

Slavenajā Jēzus līdzībā, tuvākais izrādījās ķeceris (samarietis), kuram bija tās reliģiskās pārliecības, ko ebreji uzskatīja par atkritēju uzskatiem, un tieši šādam kaimiņam Jēzus sekotājiem tika atgādināts izrādīt mīlestību.

Lūkas evaņģēlija 15. nodaļa 

Šī Bībeles nodaļa, lasot kontekstā un pilnībā pārdomājot, ir dinamīts SB izslēgšanas un sociālās izolācijas politikai, iespējams, tāpēc šī nodaļa reti tiek minēta materiālos par to, kā jāizturas pret izslēgtajiem. Jāņem vērā, ka iemesls, kāpēc Jēzus sāka līdzību par pazudušo dēlu, bija tas, ka viņš atkal tika nosodīts par pārāk draudzīgu attieksmi pret grēciniekiem. Viņš atbildēja, atgādinot saviem apsūdzētājiem, ka nav iespējams kādam palīdzēt vai būt par labu piemēru, atsakoties ar viņiem sazināties. Jēzus Kristus mudināja augstu vērtēt ģimenes saites, kā to var redzēt šajā līdzībā. Jaunais cilvēks izšķiež visu savu naudu ar prostitūtām un atgriežoties tiek sagaidīts sava tēva namā ar skavām un svētku mielastu. Jāuzsver, ka pazudušais dēls atgriežas tikai pēc tam, kad ir iztērējis savus līdzekļus, tādējādi nespējot turpināt savu izvirtīgo dzīvesveidu. Mūsdienās JL vecajie visticamāk izslēgtu šo pazudušo dēlu no organizācijas pēc viņa atgriešanās, jo viņš atnāca atpakaļ tikai pēc tam, kad bija izšķiedis visu savu mantu. Tas tiktu uzskatīts kā «pasaulīgas skumjas» — nožēla par sekām, ko līdzi nes grēks, nevis nožēla par pašu grēku. Sargtorņa publikācijas ļoti uzsver daļu, kur tēvs skrien apskaut savu dēlu «kamēr viņš vēl ir tālu», izlaižot uzsvērt to, ka šī detaļa norāda, ka tēva mīlestība pret dēlu bija daudz svarīgāka viņam par to, vai viņš bija dziļi nožēlojis grēkus vai nē. 

2. Korintiešiem 2:1—7
Es gribu nākt pie jums vēlreiz ne jau tādēļ, lai jūs apbēdinātu. Ja es jūs apbēdināšu, kas tad mani iepriecinās? Vai tie paši, ko esmu apbēdinājis? Es to visu esmu rakstījis, lai tad, kad ieradīšos, man nebūtu jāskumst par tiem, par kuriem man vajadzētu priecāties. Bet es esmu pārliecināts, ka tas, kas sagādā prieku man, sagādā prieku arī jums. Es taču jums esmu rakstījis ar dziļām bēdām, sirdssāpēm un gaužām asarām, nevis lai jūs apbēdinātu, bet lai jūs zinātu, cik ļoti es jūs mīlu. Ja kāds tomēr ir kādu apbēdinājis, tad ne jau mani, bet zināmā mērā jūs visus (es gan negribu būt pārāk skarbs). Tādam cilvēkam pietiek ar nosodījumu, ko ir paudis vairākums, tāpēc tagad labāk no sirds piedodiet viņam un mieriniet viņu, lai viņu nenomāc pārmērīgas bēdas.

Savā vēstulē, kas seko 1. Korintiešiem (kurā tiek sniegts vistiešākais padoms kā izturēties pret pārkāpējiem) izklausās ka Pāvils nožēlo, ko viņš bija uzrakstījis vai vismaz kā tas tika interpretēts. Viņš atgādina draudzei, ka ir nepieciešama piedošana, lai ļaundari «nepārņemtu pārmērīgas skumjas», un pat liek domāt, ka «šādam cilvēkam pietiek ar vairākuma izteiktu rājienu». Tas norāda, ka nav nepieciešams, lai pilnīgi katrs indivīds draudzē norāj pārkāpēju, vai ignorē. Pāvils domāja, ka viņa vārdus bija iespējams pielietot pārāk skarbi.

Kolosiešiem 3:13, 14
Vienmēr esiet iecietīgi cits pret citu un augstsirdīgi piedodiet, ja arī kādam ir iemesls sūdzēties par otru. Tāpat kā Jehova jums augstsirdīgi ir piedevis, piedodiet arī jūs. Bez visa tā tērpieties mīlestībā, jo tā visus vieno pilnīgā saskaņā.

Pašsaprotami! Vai jūs patiešām izrādāt iecietību pret kādu vai brīvi piedodat viņiem, izturoties pret viņu tā, it kā tas cilvēks neeksistē?

1. Tesaloniķiešiem 4:3—12
Tāda ir Dieva griba, lai jūs būtu svēti un nenodotos netiklībai. Ikvienam no jums jāprot valdīt pār savu miesu, lai viņš būtu svēts un godājams, nevis jāļaujas neremdināmai baudkārei, kā to dara tautas, kas nepazīst Dievu. Neviens nedrīkst pārkāpt tikumības robežas un tā kaitēt savam brālim, jo Jehova soda par šādiem grēkiem, kā mēs jau agrāk jums esam teikuši un jūs nopietni brīdinājuši. Dievs mūs ir aicinājis nevis dzīvot netīru dzīvi, bet būt svētiem. Tātad, kas izrāda necieņu pret šiem brīdinājumiem, izrāda necieņu nevis cilvēkam, bet Dievam, kas jums dod savu svēto garu. Bet par brāļu mīlestību mums nav vajadzības jums rakstīt, jo pats Dievs jums ir mācījis mīlēt citam citu. Un jūs to jau darāt — jūs mīlat visus brāļus visā Maķedonijā, bet mēs jūs, brāļi, rosinām to darīt vēl lielākā mērā. Centieties dzīvot mierīgi, nejaukties citu lietās un strādāt savām rokām, kā mēs jums norādījām, lai tie, kas nepieder pie draudzes, redzētu, ka jūs dzīvojat kārtīgi, un lai jums nekā netrūktu.

Pāvils ticēja, ka Dievs sodīs ļaundarus, un tie bija atbildīgi Dieva, nevis cilvēku priekšā. Kristiešiem nebija jāņem sods savās rokās. Viņiem bija teikts «mīlēt citam citu» un «nejaukties citu lietās». Vai Jehovas liecinieku vecajie, kas izmeklē un pratina draudzes locekļus apsūdzībās (tiktāl, ka iedziļinās sīkās seksuālās detaļās) var tikt uzskatīti par tādiem, kas nejaucas citu lietās? Vai šādu uzvedību var uzskatīt par «brālīgās mīlestības» pierādījumu?

1. Tesaloniķiešiem 5:14., 15.
Mēs jūs, brāļi, mudinām: brīdiniet tos, kas nedzīvo kārtīgu dzīvi, mieriniet nomāktos, palīdziet vājajiem, esiet pacietīgi pret visiem! Lai neviens neatmaksā otram ļaunu ar ļaunu, bet allaž tiecieties darīt labu cits citam un visiem pārējiem.

Ja lasa 2. vēstuli Tesaloniķiešiem 3. nodaļu un salīdzina to ar 1. vēstules Korintiešiem 5. nodaļu, var redzēt, ka abos fragmentos tiek apspriesta viena un tā pati problēma — kā rīkoties ar ļaundariem. Pāvils skaidri norāda, ka ieteikums ir vienkārši pārstāt biedroties ar pārkāpēju un nekas vairāk tur nav domāts. 2. Jāņa 10. nodaļā (citēts iepriekš), lasītājiem tika teikts neuzņemt «antikristu» savā starpā, neuzņemot to savās mājās vai viņu nesveicinot. Nu, šeit ir dotas citas instrukcijas. Pāvila ieteiktais sods šādiem cilvēkiem bija stipri mazāk ekstrēms. Pret «nelikumības cilvēku», kurš «sevi paaugstina pār ikvienu tā saukto dievu, pār visu, ko cilvēki pielūdz, viņš pat apsēžas Dieva templī, uzdodamies par dievu», varētu izturēties pielaidīgāk, jo Jēzus «iznīcinās» tādus «kad Jēzus klātbūtne būs skaidri redzama», ja viņiem neizdosies izlabot savu ceļu. (2. Tes. 2:3—8). Pāvils acīmredzot uzskatīja, ka lielās bailes no gaidāmās ļaundaru iznīcināšanas ir pietiekama motivācija, lai viņus vestu pie prāta, no šejienes izriet arī viņa atkārtotais padoms kristiešiem neņemt lietas savās rokās.

1. Timotejam 5:8 
Bet, ja kāds negādā par savējiem, īpaši par saviem mājiniekiem, viņš ir atteicies no ticības un ir sliktāks par neticīgajiem.

Ja jūs nesniedzat materiālu vai emocionālu aprūpi kādam ģimenes loceklim, iespējams, tāpēc, ka jūs esat tikuši pārliecināti vairīties no viņa vai viņas, jūs esat sliktāks par cilvēku bez ticības.

Ebrejiem 10:26—31
Ja mēs tīši grēkojam pēc tam, kad esam labi iepazinuši patiesību, vairs nepaliek nekāds upuris par grēkiem, bet tikai baisa tiesas gaidīšana un Dieva ugunīgās dusmas, kas aprīs pretiniekus. Ikviens, kas ir izrādījis necieņu pret Mozus bauslību, mirst bez žēlastības, ja pret viņu liecina divi vai trīs liecinieki. Tad padomājiet, cik gan smagāku sodu izpelnīsies tas, kas būs mīdījis kājām Dieva Dēlu, uzskatījis par nevērtīgām līguma asinis, ar kurām bija darīts svēts, un bezkaunīgi nonievājis garu, caur kuru Dievs ir dāvājis savu labestību? Jo mēs zinām, ka Dievs ir teicis: «Atriebība ir manā ziņā, es atmaksāšu,» un vēl: «Jehova tiesās savu tautu.» Ir baisi krist dzīvā Dieva rokās.

Interesanti, ka šis pants tika citēts 1947. gada Atmostieties! rakstā ar nosaukumu «Vai jūs arī esat sociāli izolēts?» (g47 1/8 27., 28. lpp.) — raksts, kas bija vēl pirms SB ieviesa stingru izslēgšanas praksi, kas, kā jau minēts, tika ieviesta tikai 1952. gadā. Rakstā tika stingri apgalvots, ka sociālā izolācija, ko SB ir pielīdzinājusi izslēgšanai no draudzes, ir «baznīcas varas un laicīgās tirānijas» instruments, «ne bez pagānu ietekmes», kas ir «pilnīgi sveša Bībeles mācībām». Pants no Vēstules ebrejiem, ko Sargtornis izvēlējās, lai argumentētu šo punktu, vēlreiz izceļ Pāvila pārliecību, ka sods bija tikai Dieva, nevis cilvēku uzdevums.

Nākamreiz, kad Jehovas liecinieki jums stāstīs, ka, izvairoties no izslēgtā ģimenes locekļa, viņi izpilda Dieva pavēli, pieklājīgi atgādiniet viņiem, ka Jaunā Derība ir piesātināta ar mudinājumiem izrādīt mīlestību un žēlsirdību un atturēties no tiesāšanas vai sodīšanas.

Taču lielākā SB sociālās izolācijas politikas ironija ir tā, ka tā ir ne tikai nežēlīga un nebībeliska, bet arī kaitē organizācijas mērķiem. Ja vadošā padome mainītu savu sociālās izolācijas politiku, viņu organizācija uzreiz zaudētu lielu daļu no savas kulta reputācijas, tādējādi atvieglojot jaunu sekotāju piesaisti. Protams, daudzi uzreiz izietu no organizācijas, bet tie, kas paliktu, un visticamāk to skaits joprojām sniegtos miljonos, būtu uzskatāmi par patiesi dievbijīgiem kalpotājiem, kuru lojalitāte organizācijai nebūtu apšaubāma.

Secinājumi

Rezumējot iepriekšminēto, SB izslēgšanas mācībai nav nekāda pamatojuma Bībelē. Viena lieta ir pasargāt draudzi no liekulības, uzstājot, ka tīši grēcinieki nav daļa no tās, bet tā ir pilnīgi cita lieta uzstāt, ka sociālā izolācija attiecās arī uz ģimenes locekļiem tādā mērā, ka radiniekiem ir aizliegts pat sazināties ar izslēgto.

Ne visi Jehovas liecinieki stingri ievēro SB vadlīnijas, bet tie, kas turpina sazināties ar izslēgto ģimeni vai draugiem, slēpj šādu saistību, baidoties, ka paši tiks izslēgti. Reliģijas locekļu izraidīšana un sociālā izolācija tiek izmantota kā sodīšanas un kontroles veids.

SB apgalvo, ka mīlestība ir viena no iezīmēm, kas to atšķir no citām reliģijām un, ka Jehovas liecinieki ir mīloša brālība. Viena no Jēzus lielākajām pavēlēm bija izrādīt mīlestību pret brāli un savu tuvāko (Lūkas 10:27). Mācība par izslēgšanu no draudzes liek nopietni apšaubīt jebkuru apgalvojumu par mīlestību, ko Jehovas liecinieki mēģina izvirzīt.

Diemžēl uz doto brīdi neizskatās, ka ir gaidāmas jebkādas pārmaiņas šajā SB politikā. Vadošā padome kopš 80-tajiem ir atkārtoti apstiprinājusi izslēgšanas mācību veselā virknē Sargtorņa rakstu un video propagandā, mudinot savus sekotājus turpināt izvairīties no izslēgtiem ģimenes locekļiem. Šo vīriešu stūrgalvībai nav robežu. Viņu maldi bojā ne tikai bijušo biedru dzīvi, bet ir pašiznīcinoši gan organizācijai, gan tās biedriem, kuri ir spiesti noliegt savu cilvēcību, lai izpildītu «Dieva pavēles».

Tas ka SB piespiež sekotājus izvairīties no saviem izslēgtajiem vecākiem, bērniem un brāļiem un māsām, ikvienam vajadzētu būt par pierādījumu, ka Jehovas liecinieki ir bīstama reliģija.