
Kulta gūstā!
Vārds: Jānis Folkmanis Gadi: 58 Izglītība: LLA meža inženiera specialitāte, profesionālais maģistra grāds Ģimenes stāvoklis: precējies, 5 bērnu tēvs Piederība organizācijā: no 1993. — 2021. gadam Pozīcija organizācijā: 25 gadus draudzes vecākais
*Es piederēju pie JL organizācijas 27 gadus. Ilgu laiku nevarēju saprast, kā tas iespējams, ka cilvēks ar augstāko izglītību varēja iekulties šādā organizācijā un pavadīt tur tik ilgu laiku.
Protams 90 tajos gados nebija internets, līdz ar to arī attiecīga informācija. Un tomēr………….
Pētot kā darbojas kulti, beidzot esmu sapratis kāpēc tā notika tieši manā gadījumā.
Var būt daudzi iemesli kāpēc cilvēks nonāk kultā:
- Nav normāla ģimene
- Cilvēks jūtas vientuļš
- Pēc dabas kautrīgs, grūti komunicē ar citiem, nav draugi
- Reti saņem uzslavas, jūtas nenovērtēts
- Ekonomiskā nestabilitāte
- Sajūta ka dzīvē neesi neko sasniedzis
- Dzīvē notiek kāda traģēdija
- Atkarības(alkohols, narkotikas)
Man bija laba ģimene, vecāki rūpējās, nebiju vientuļš, ar komunikāciju it kā nebija problēmas, labi mācījos. Bija labi sasniegumi sportā, laba izglītība, stabils darbs, nebiju alkoholiķis un tādā garā.
Bet kopš bērnības daudz domāju, kas notiks kad manis vairs nebūs. Cilvēki tak mirst, arī man tuvi cilvēki. Daudz domāju kāda ir dzīves jēga?
Bija brīdis, kad 17 gadu vecumā nolēmu, ka jādara kaut kas vairāk, ne tikai mācīties, dzert un iet uz ballītēm. Tā aizrāvos ar sportu.
Nu un vēlāk nāca sekta. Izrādījās, ka dzīvei ir jēga, proti, kalpot dievam. Tikai pēc daudziem gadiem sapratu, ne jau dievam, bet JL organizācijai.
JL kults ir uzbūvēts tā, ka mācoties Bībeli, cilvēks ātri saprot dzīves jēgas noslēpumu. Vispirms, protams, ir jāpanāk lai uzsāktos Bībeles studijas. Manā gadījumā, biju pārāk pieklājīgs un nespēju atteikties no šī piedāvājuma. Pirmajās nodarbībās tev paskaidro, ka ir dievs kurš tevi mīl. Savā mīlestībā viņš atdeva savu dēlu par cilvēkiem, arī par tevi. Un Bībele ir vēstule no mīlošā tēva. Un tad jau ir skaidrs, ka jāatbild uz šādu mīlestību, kalpojot Dievam.
Tikai tāda nianse, ka mūsdienās dievs izmanto gudro un uzticamo kalpu kā vienīgo saziņas kanālu ar cilvēkiem, tātad kalpošana notiek pēc kalpa noteikumiem. Bet tas tāds sīkums vien ir, jo beidzot ir skaidrs kas dzīvē pats svarīgākais.
Tātad pamats iesaistei kultā ir Dievs, Jēzus Kristus un Bībele. Ar gudrā un uzticamā kalpa starpniecību.
Nākošais solis – sapulču apmeklēšana.
Tu aizej uz sapulci, visi ir priecīgi un smaidīgi(tai laikā piedevām bija daudz jauni cilvēki, šobrīd skats ir daudz bēdīgāks, ir draudzes kurās uzreiz var pamanīt daudz nomāktus cilvēkus), nāk klāt, sveicinās. Pilnīgs pretstats cilvēkiem uz ielas. Tev liekas – vau, kaut kas fantastisks. Pie tam vēl uzslavē, ka labi izskaties un cik forši ka esi vispār atnācis. Pat terminoloģija ir īpaša – draugi, brāļi, māsas, viena liela ģimene. Ja vēl sapulcē atbildi, tad vispār ceļ debesīs. Sajūta nereāla. Te tiešām mājo dieva gars!!!
Tikai pēc gadiem saproti, ka to visu speciāli māca, ka draudzē ir nopietnas nesaskaņas, tenkošana. Ka ne visi iekšienē priecājas viens par otru. Reizēm savā starpā pat nesveicinās. Bet attiecībā pret jaunpienācējiem, svēta lieta, jāizturas maksimāli laipni un mīļi.
Tai brīdī likās, ka tiešām te ir kaut kādas unikālas zināšanas, kas padara cilvēkus tik laimīgus.
Gandrīz visi kulti tā darbojas – mums vienīgajiem ir patiesība, īstā dzīves jēga, īstais mērķis dzīvē.
Apokaliptiskajiem kultiem klāt nāk gala gaidīšana. Tas ir īpaši spēcīgs instruments. Kā likums, gals būs ļoti drīz, tepat aiz stūra. Nav svarīgi vai tādā garā ir pagājuši simts un vairāk gadi. Paaudzes mainās, nāk klāt jauni cilvēki, cilvēkiem arī ir tendence ātri aizmirst notikumus. Daudzi vairs neatceras, ka deviņdesmito gadu pirmajā pusē organizācija kārtējo reizi maksimāli kāpināja Armagedona gaidas. Tas bija laiks, kad beidzās 1914. gadu pieredzējusī paaudze. Tādā veidā gala faktors joprojām darbojas lieliski. Tagad paaudzes ir pārklājušās un pasaulē atkal ir īpaša situācija. Cilvēki dzīvo kā uz vulkāna, visu laiku ir tāds drebulis, jo tu jau nezini vai dari pietiekami daudz, lai izglābtos, vai tev sirds ir pareizi noskaņota, vai kalpošana ir vissvarīgākā dzīvē, vai tu esi pietiekami labs dieva draugs un tamlīdzīgi. Ik pa laikam izskan atgādinājumi, ka jāstiprina ticība, jo visus mūs gaida smagi pārbaudījumi, visus bez izņēmuma. Daži pat var zaudēt dzīvību. Bet tad būs augšāmcelšana. Arī man šīs sajūtas nebija svešas. Skaidrs, ka dzīvojot šādā sasprindzinājumā, tas atstāj iespaidu uz veselību, gan fizisko, gan garīgo.
Tad vēl solījumi par jauno pasauli kur viss būs forši. Būs mūžīga dzīve laimē un labklājībā.
Tā kā meklēju dzīvē īsto jēgu, tad uz visu šo arī uzrāvos.
JL vadošais orgāns ir gudrais un uzticīgais kalps vai vadošā padome. Viņi saka, ka Jēzus Kristus ir draudzes galva, bet redzamā veidā tā ir vadošā padome. Šādi līderi ir visos kultos un viņiem jāpakļaujas bez ierunām. Ja nepaklausīsi vai kritizēsi, tad galu galā tevi izmetīs ārā un iestāsies sociālā izolācija. Ir cilvēki, kas rezultātā izdara pašnāvības.
Apmācības procesā cilvēkam jāsaprot, ka dieva draudzību viņš var saglabāt tikai kalpojot uzticamā kalpa vadībā. Līdz ar to tev ir jāapspiež sevī jebkura analītiskā un kritiskā domāšana saistībā ar JL organizāciju. Tu kļūsti kā marionete reliģisko vadītāju rokās. Tāpēc ir saprotams, kā cilvēki sarauj saites ar ģimenes locekļiem un draugiem, kas aiziet no JL.
Nesen satiku savu labāko draugu JL (35 gadus bijām kopā). Domāju kaut nedaudz parunāsim. Viņš tikai palocīja galvu un pagāja garām kā svešiniekam.
Vēl viena kultus raksturojoša iezīme ir seksuālās dzīves kontrole. Kulta loceklim stingri jāievēro iekšējās prasības šai ziņā. Ja tu kādu no tām pārkāp, tad jādodas pie draudzes vecākajiem un viss jāizstāsta. Ja būsi uzsācis intīmas attiecības ar pretējo dzimumu, tad sekos reliģiska tiesa, kas lems vai vari palikt sektā vai nē. Papildus tam, citiem sektas locekļiem ir jāpastāsta par citu dalībnieku izdarītajiem pārkāpumiem, ja viņi kaut ko tādu ir pamanījuši vai uzzinājuši. Šis ir ļoti labs mehānisms, lai turētu cilvēkus paklausībā, jo iejaukšanās intīmajā dzīvē efektīvi pazemo cilvēku un viņš kļūst neaizsargāts un viegli manipulējams.
Bet sākumā tu neko nezini par visu šo shēmu. Sludināšanā cilvēkiem saka, ka piedāvājam tikai Bībeliskas zināšanas, bez nekādām saistībām. Patiesībā tie ir meli, jo indoktrinācijas procesā tu saņem tādas saistības, ka par maz neliekas. Reiz sapulcē vadīju tēmu par Bībeles studiju uzsākšanu. Tur bija doma, ka nevienu nevēlamies nekur ievilkt. Es nejauši pateicu, ka īstenībā jau vēlamies ievilkt. Zālē valdīja kapa klusums. Tad es teicu, ka tas ir tikai joks un visi atslāba. Pats to neapzinoties biju pateicis taisnību. Ja cilvēkiem jau studēšanas sākumā pateiktu, kas viņus gaida, tad diez vai kāds gribētu iepazīties ar Bībeli tuvāk. Lūk dažas no prasībām, kas būs jāievēro, kad būsi “sapratis Bībeles patiesību”(īstenībā izgājis kulta indoktrinācijas procesu):
- Nevarēsi svinēt nekādus svētkus, pat bērnu dzimšanas dienas
- Nevarēsi piedalīties politiskajā dzīvē
- Nevarēsi nopietni nodarboties ar saviem hobijiem(nebūs laiks)
- Nevarēsi brīvdienās pilnībā atpūsties(sapulces, kalpošana)
- Nevarēsi apgūt militāras iemaņas
- Nevarēsi strādāt visur kur gribēsi
- Nevarēsi precēties ar cilvēku kas nav JL
- Nevarēsi skatīties noteiktas filmas, klausīties noteiktu mūziku
- Nevarēsi draudzēties ar visiem cilvēkiem
- Nevarēsi iegūt labu izglītību
- Pat dzīvības briesmās nevarēsi izmantot asins pārliešanu
- Nevarēsi komunicēt ar cilvēkiem, kas aizgājuši no JL
- Tev būs jāatzīstas pārkāpumos, pat intīmos un jāpastāsta par citu pārkāpumiem…………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………….
Pēc būtības, tu būsi sociāli izolēts. Tava dzīve būs stingri reglamentēta kulta iekšienē un attiecībā pret ārējo pasauli. Toties tu būsi dieva draugs un ar tevi varēs viegli manipulēt. Jo tu taču vēlēsies saglabāt cerību uz mūžīgu dzīvi.
Tādā veidā cilvēks it kā dzīvo citā pasaulē, kur galvenais ir kalpošana un noteikumu ievērošana. Protams Armagedona un paradīzes gaidīšana. Paralēli pastāv arī šī, pasaulīgā, dzīve. Bet tas ir tikai pagaidu variants. Tā nav īstā dzīve. Īstā dzīve būs pēc tam, jaunajā pasaulē. Te var skaidri saprast kāpēc tik daudz cilvēkiem JL ir depresijas, jo īstā dzīve tā arī neiestājas. Visu laiku tikai solījumi. Manuprāt visgrūtāk klājas cilvēkiem, kas spiesti rūpēties par ģimeni, it sevišķi ja viņiem ir bērni. Tad tev it kā jāsēž uz diviem krēsliem – jācenšas nopelnīt iztiku un ierādīt kalpošanai pirmo vietu dzīvē. Tu nepārtraukti tiec raustīts no vienas uz otru pusi.
Vieglāk ir tiem, kuri uzkalpojušies tik tālu, ka piedalās kādā no speciālajiem kalpošanas veidiem un organizācija par viņiem rūpējas. Tad viņi var dzīvot paralēlajā kalpošanas pasaulē. Ir arī tādi cilvēki, kuri peld pa straumi, pārāk neņemot vērā organizācijas uzstādījumus. Tad viņi pārsvarā uzturas šai realitātē un nerodas tā disonanse, raustoties no vienas pasaules uz otru. Viņi arī nejūtas pārāk ierobežoti.
Īpaša situācija ir vīriešiem iekš JL. Visos kultos strādā sistēma, ka kulta locekļus maksimāli jānodarbina, jādot kaut kādi sevišķi uzdevumi. Tur ir vairāki ieguvumi – cilvēki ir aizņemti, nedomā par to, kur viņi atrodas un bieži vien, piesaista jaunus dalībniekus. JL centrālais uzdevums ir sludināšana un jo vairāk jo labāk. Tādā veidā, gan sapulces, gan sludināšana sekmē kulta dalībnieku programmēšanu. Visu laiku atkārtojot vienu un to pašu stiprinās pārliecība, ka tas nu gan ir īstais dzīves ceļš. Ja tu esi stiprā dzimuma pārstāvis un garīgi audz, tad ar laiku tev tiek uzticēti vēl īpašāki uzdevumi. Piemēram, draudzes vecākā amats.
Paralēli parastajām sapulcēm, sludināšanai, ģimenes studijām, Bībeles lasīšanai, lūgšanām, sapulču gatavošanai u.tt. tev būs jāgatavo sapulču daļu vadīšana, jāpiedalās ganu apmeklējumos, dažādās komitejās, būs atbildības par konkrētām jomām draudzē(sludināšanu, teritorijām, literatūru…) un jāveic citi godpilni pienākumi. Un tas viss tiek pasniegts kā milzīgs gods. Šāda vai līdzīga sistēma ir raksturīga visiem kultiem, īpaši reliģiskiem.
Rezultātā tu esi nodzinies kā suns. Domāju, ka būtu atjēdzies kādus 10 gadus ātrāk, ja nebūtu iesaistījies šī ārkārtīgi lielā goda saņemšanā. Ilgus gadus jutos ļoti slikti, kad sestdienas rītos klauvējām pie svešām durvīm, traucējām cilvēkus un uzdevām dažādus personiskus viedokļa jautājumus. Dažreiz brīnījos, ka salīdzinoši maz cilvēki mūs “pasūta vienu māju tālāk”. Laikam “ļaunie pasaulīgie” cilvēki tomēr ir samērā pieklājīgi. Vienīgais attaisnojums bija tas, ka risinās pasaulē lielākais cilvēku glābšanas darbs un mēs esam kā augsti kvalificēti glābēji. Murgs kaut kāds.
Sapulcēs un kongresos vienmēr tiek izcelti sludinātāji, kas daudz dara kalpošanā, piemēram pionieri. Viņus intervē un klausītāji dzird ārkārtīgi pozitīvus stāstus par to, ka vairāk sludinot, cilvēks iegūst patiesu laimi un jēgu dzīvē. Kā likums, tam jāizskatās maksimāli entuziasma piesātinātam. Tā lai klausītāji saprastu – sludināšana ir vienīgais īsta prieka avots. Kultos šādi vizuāli pārlaimīgi cilvēki ir bieži sastopami. Tas vēl vairāk pamudina arī citus sektas locekļus izvirzīt līdzīgus mērķus. Realitātē cilvēki kļūst vēl stresaināki. Daudziem sludināšana ir smags slogs nevis prieka avots. Prieks pēc sludināšanas rodas no tā, ka kārtējo reizi šis pasākums ir beidzies. Cilvēki baidās par to runāt, jo nevēlas radīt par sevi negarīgu priekšstatu. Ja sāksi runāt atklāti, var sanākt tā, ka citi kulta locekļi no tevis sāks izvairīties.
Kā jau teicu, kultā pavadīju 27 gadus. No lielas pārslodzes un sasprindzinājuma iedzīvojos alkoholismā, bezmiegā un nervu zāļu lietošanā. Šobrīd ir pagājuši divi gadi kopš sapratu, kur tik ilgu laiku atrados. Pateicoties ģimenei un sportam esmu ticis galā ar šīm problēmām, bet zaudēto laiku gan man neviens nevarēs atdot. Varu tikai iedomāties ko būtu varējis paveikt ģimenē, profesionālajā izaugsmē un sportā. Tagad netaisos raudāt, bet domāju, ko vēl varēšu izdarīt man atlikušajā laikā.
Uzskatu ka šāda veida kulti kā JL nodara milzīgu ļaunumu, it īpaši jauniem cilvēkiem. Jaunība taču ir laiks, kad vari likt pamatu visai dzīvei – iegūt labu izglītību, profesiju, ieguldīt pūles pašattīstībā, hobijos, izveidot pilnvērtīgu ģimeni ar bērniem un nodrošināt labus dzīves apstākļus sev un tuviniekiem. Protams ir JL, kas daļu no šī izdara arī esot kultā, bet tie ir izņēmumi. Bieži vien tie ir tādi cilvēki, kas ignorē daļu no JL vadošās padomes norādījumiem. Kopumā kults nemudina cilvēkus iekārtot savu dzīvi. Gluži pretēji, upurēt to, lai vairāk laika un spēkus veltītu kalpošanai JL organizācijai. Un nav svarīgi kā viņi to sauc – vai nu par kalpošanu dievam, vai garīgo izaugsmi. Fakts paliek fakts, cilvēkam tiek atņemta viņa dzīve, ko aizstāj tukši solījumi par laimīgu dzīvi dieva jaunajā pasaulē.
* Šis stāsts ir literārs jaunrades darbs. Tajā aprakstītie notikumi un personas ir izdomāti un nav reāli. Jebkāda tieša vai netieša līdzība ar konkrētām personām vai iestādēm ir tikai nejauša sakritība.