Pedofilijas problēma Jehovas liecinieku organizācijā
Satura rādītājs 1. Divu liecinieku likums 2. Trīs gadu noilguma termiņš grēkam 3. "Pasaules gudrībai uzticēties nevar" 4. Negoda celšana Jehovas organizācijai 5. Ikvienam Jehovas lieciniekam jāpiedalās sludināšanā. Varbūt pedofils ir pie jūsu durvīm? 6. Bērnu seksuālās izmantošanas Karaliskā komisija Austrālijā 2015 7. Noslēgums
Lai arī Jehovas lieciniekiem derdzas pedofilija, un Sargtorņa biedrība nosoda varmācību pret bērniem, organizācijai par bērnu drošību svarīgāka ir sava publiskā reputācija. Apliecinājums tam ir bezatbildīgie un savtīgie iekšējās kārtības noteikumi, kas kultivē pedofiliju, sargājot vainīgos no atbildības likuma priekšā. Rezultātā ir nodarīts milzīgs ļaunums tūkstošiem bērnu un viņu izmisušajiem vecākiem.
1997. gada martā Sargtorņa Bībeles un bukletu biedrība izsūtīja vēstuli katrai no 10 883 ASV un daudzām citām draudzēm pasaulē. Vēstulē bija detalizēti izklāstīta instrukcija, kā rīkoties gadījumā, ja draudzē ir noticis pedofilijas noziegums: “Uzrakstiet detalizētu ziņojumu, atbildot uz 12 jautājumiem. […] Vai tas notika vienu reizi jeb arī apsūdzētajam ir zināma vēsture bērnu seksuālā izmatošanā? Kāda ir apsūdzētā reputācija sabiedrībā? Vai kāds cits zina par šo incidentu? […] Nosūtiet šo informāciju pa pastu Sargtorņa filiālei īpašā zilā aploksnē. Saglabājiet ziņojuma kopiju savas draudzes konfidenciālajos failos un nevienam par to nestāstiet.”
Tādā veidā Jehovas liecinieki izveidoja, iespējams, lielāko nedokumentēto pedofilu datu bāzi pasaulē — reģistru par pēdējiem 20 gadiem ar vārdiem, adresēm un detalizētiem seksuālās uzmākšanās aprakstiem. Pedofilijas noziegumu skaits pārsniedz vairākus desmitus tūkstošus un par lielāko daļu nav ziņots varas iestādēm. Sargtorņa biedrība ir atteikusies pakļauties vairākiem tiesu rīkojumiem izsniegt informāciju par pedofiliem datu bāzē un samaksājusi milzu summas, lai tā paliktu slepenībā. Ir vairāki iemesli, kāpēc pedofili ir varējuši rast sev patvērumu starp Jehovas lieciniekiem. Viskaitnieciskākie no tiem ir zemāk minētie:
- Divu liecinieku likums
- Trīs gadu noilguma termiņš grēkam
- “Pasaules gudrībai uzticēties nevar”
- Negoda celšana Jehovas organizācijai – no Jehovas lieciniekiem tiek gaidīts, ka problēmas tiks risinātas organizācijas iekšienē
- Ikvienam Jehovas lieciniekam ir jāpiedalās sludināšanā.
1. Divu liecinieku likums
Būtiskākais trūkums Sargtorņa biedrības noteikumos bērnu seksuālās varmācības izskatīšanā, ir nelokāma divu liecinieku likuma pielietošana. Līdz deviņdesmito gadu beigām Sargtorņa biedrībai bija spēkā absurds noteikums — seksuālās uzmākšanās brīdī jābūt diviem acu lieciniekiem, lai varmāku varētu atzīt par vainīgu Bībeles principu pārkāpumā. Tomēr šādiem noziegumiem gandrīz nekad nav divu liecinieku. Tas nozīmē, ka pat tad, ja vairāki bērni izvirzīja apsūdzības pret vienu un to pašu brāli, vecajie neko nedarīja situācijas labošanai. Bez diviem lieciniekiem, kas būtu bijuši klāt uzmākšanās brīdī, pamats rīkoties bija tikai tad, ja vainīgais pats atzinās savos nodarījumos. Vecajie zināja par vairākkārt apsūdzētiem pedofiliem draudzēs, taču par to neuzzināja ne paši draudzes locekļi, ne policija.
Pēc ilgstošas negatīvas publicitātes 2002. gada 24. maija vēstulē draudžu vecajiem Sargtorņa biedrība nonāca pie slēdziena, ka šis divu liecinieku likums var tik pielietos arī tajos gadījumos, kad viens un tas pats pedofils tiek apsūdzēts divos atsevišķos uzmākšanās gadījumos. Respektīvi tad, ja viņš ir izmantojis vēl kādu bērnu pēc pirmās apsūdzības, otrs izmantotais bērns var tikt pieņemts kā otrs liecinieks.
«Pēdējo nedēļu laikā šīs valsts prese ir pievērsusi lielu uzmanību tam, kā dažādas reliģiskās organizācijas izturas pret apsūdzībām par bērnu seksuālu izmantošanu. Šādi ziņojumi var radīt jautājumus patiesi noskaņotos cilvēkos par Jehovas liecinieku procedūrām šajos jautājumos. Mēs sagaidām, ka vecajie izmeklēs katru izvirzīto apsūdzību par pedofiliju. Pat viens cietušais bērns ir par daudz. Tomēr, izvērtējot pierādījumus, viņiem jāpatur prātā Bībeles skaidrie norādījumi: «Ar vienu liecinieku nepietiek, lai kādu atzītu par vainīgu pārkāpumā vai grēkā. Lai pierādītu vainu, ir vajadzīgi divi vai trīs liecinieki.» (5. Mozus 19:15). Vēlāk šo prasību izskatīt divu vai trīs liecinieku liecības apstiprināja Jēzus. (Mateja 18:16). Tādējādi, lai arī vecajie izskata katru apsūdzību, viņiem nav uz Svētajiem rakstiem balstītu pilnvaru veikt jelkādas darbības draudzē, ja vien nav bijusi atzīšanās pārkāpumā vai arī ir divi uzticami liecinieki. Taču, ja ir divi liecinieki viena un tā paša veida pāridarījumiem divos atsevišķos gadījumos, viņu liecības var tikt uzskatītas par pietiekamām, lai rīkotos. (1. Timotejam 5:19., 24., 25.)»
VISĀM DRAUDZĒM ASV Vēstule Vecajiem 2002. gada 24 maijs.
Lai arī divu liecinieku likums ir saprātīga pamatnostādne, lai nepieļautu netaisnību tiesā, tas arī var tikt izmantots ļaunprātīgi. Piemēram, vainīgais var noliegt viena liecinieka apsūdzību un tādējādi izbēgt no soda. Līdzīgi divi cilvēki var sadarboties un nepatiesi apsūdzēt cilvēku, panākot, ka viņš tiek netaisnīgi tiesāts. Bērnu seksuālās izmantošanas lietās vecajiem nav nepieciešamās kvalifikācijas lietu risināšanai, tāpēc vienmēr ir jāiesaista apmācīti eksperti un autoritātes.
Līdz 2019. gadam vecajo rokasgrāmatā bija iekļauti norādījumi par divu vai trīs liecinieku likumu, ja divas atsevišķas personas liecina par vienu un to pašu pāridarītāju divos atsevišķos gadījumos. Kā arī norādījumi par to, ja apsūdzētais neatzīstas pārkāpumā, vecajiem vajadzētu mēģināt organizēt tikšanos tikšanos ar upuri un apsūdzēto aci pret aci pārkāpumu izskatīšanas komitejā (Ganiet Dieva ganāmpulku (2010) 71. 72. lpp). Tikai 2019. gada vecajo rokasgrāmatas izdevumā tika veiktas izmaiņas, ka tas vairs nav nepieciešams: «No izvarošanas vai bērna seksuālās izmantošanas upura nekad netiek prasīts tikties ar cilvēku, kas tiek apsūdzēts šajā nodarījumā.» Ganiet Dieva Ganāmpulku (2019) 12. nod. 41. rindkopa.
2. Trīs gadu noilguma termiņš grēkam
Šis absurdais noteikums ļāva jau zināmiem pedofiliem turpināt kalpot par vecajiem gadījumā, ja vardarbība pret bērnu tika nodarīta vismaz trīs gadus pirms atzīšanās.
1972. gada oktobra Valstības kalpošanas 8. lpp bija paskaidrots šis princips:
«Kas ir domāts ar vārdiem «pirms dažiem gadiem» grāmatas «Organizēti» 170. lpp 2. rindkopā? Tas norāda uz vairāk par gadu vai diviem. Jāatzīmē, ka tur nav rakstīts pirms daudziem gadiem. Tātad runa nav par precīzu gadu skaitu, bet drīzāk gan diviem vai trīs gadiem. Nolūks tam ir, lai brālis neceltu gaismā grēkus, kas notikuši senā pagātnē, ir nožēloti, vairs netiek praktizēti un ir acīmredzami Jehovas piedoti. Daudzos gadījumos nepareiza rīcība notika pirms vēl Sargtornis vērsa uzmanību, ko Raksti saka par šādu rīcību. Ja brālis pēdējos gadus ir uzticīgi kalpojis un ir bijusi acīmredzama Jehovas svētība, tad kādēļ, lai viņš pamestu savu posteni tagad? […] Ja vietējie vecajie redz, ka šis brālis ir draudzē cienīts un ir bijis atbilstošs šim postenim pēdējos divus vai trīs gadus, tad viņš var turpināt kalpot attiecīgajā postenī.»
Valstības kalpošana 1972. gada 8. oktobris
Var tikai iztēloties, cik daudz pedofilu gadu desmitiem netraucēti baudīja privilēģijas draudzēs, uzticību no līdzcilvēkiem un brīvu pieeju nevainīgiem bērniem. Tikai 2005. gadā tika skaidri paziņots, ka porneia (seksuālie grēki) darbības, kas tikušas slēptas, ir obligāti jāizskata tiesas komitejā.
3. “Pasaules gudrībai uzticēties nevar”
Balstoties uz tādiem pantiem kā 1. Korintiešiem 1:20., 21., 3:19., 2. Korintiešiem 1:12, Jāņa 18:36 un 1. Jāņa 2:15-17 u.c., Sargtorņa biedrība māca savus sekotājus, ka ir divi gudrības avoti – gudrība no Dieva un pasaules gudrība. Tāpēc JL tiek mudināti risināt nopietnas problēmas pie vecajiem, nevis meklēt palīdzību pie pasaulīgiem speciālistiem. Tiem, kas piedzīvojuši pārestības, ir atkārtoti dots padoms nevērsties pie policijas vai apmācītiem ekspertiem pedofilijas jautājumos. Vecajiem nav nepieciešamo profesionālo iemaņu tādu komplicētu jomu risināšanā, kā laulība, atkarības vai pedofilija. Viņiem ir tikai tā ierobežotā informācija, kas nāk no Sargtorņa biedrības, un tā ne tuvu nevar mēroties ar kompetentiem ekspertiem, kas saņēmuši atbilstošu apmācību šo lietu risināšanai.
Par šo profesionālo iemaņu trūkumu liecina kaut vai fakts, ka pedofilijas gadījumi tiek apspriesti mazā palīgtelpā Valstības zālē, bērnam sēžot trīs vīriešu priekšā un detalizēti skaidrojot par seksuālo pāridarījumu. Kā minēts iepriekš – vairākas desmitgades tika pielietota prakse, liekot bērnam runāt aci pret aci ar varmāku. Vai vēl šokējošāk – 1993. gada Child Abuse Telememo, ko izmantoja vecajie pārrunās ar cietušajiem, ir šāds jautājums: «Cik daudz vecajie juta, ka upuris ir kaut kur pats vainojams pie notikušā vai labprātīgi tajā piedalījās?»
Child Abuse Telememo 1993 PDF
4. Negoda celšana Jehovas organizācijai
Bailes apkaunot Jehovas vārdu ir atturējušas organizāciju izmantot tieslietu sistēmas pedofilijas jautājumu risināšanai. Un skaidrs, ka runa nemaz nav par Jehovas vārdu, bet gan par Sargtorņa organizācijas reputāciju, jo cilvēki parasti nevaino Dievu, kad kāds JL seksuāli izmanto bērnu. Visa vaina krīt uz noziedznieku un uz Sargtorņa biedrības iekšējās kārtības noteikumiem šo incidentu risināšanā.
Informācija par pedofiliem, ko vecajie apsprieda pārkāpumu komitejā, tika konfidenciāli glabāta un tai pieeja bija tikai ierobežota skaita augstāka ranga brāļiem. Tiesās Sargtorņa biedrības juristi ir apgalvojuši, ka Bībelē ir teikts, ka vecajiem ir konfidenciāli jāglabā viņiem zināmā informācija par noziegumiem.
JL vecāki, kam bija nopietnas aizdomas vai bija seksuālā nozieguma aculiecinieki, tika brīdināti no vecajiem nerunāt par to ar citām ģimenēm draudzē. Pretējā gadījumā viņus var izslēgt par neslavas celšanu. Šis ir bijis ļoti nozīmīgs faktors, pedofiliem vairāk gadu garumā ļāva mierīgi turpināt savus noziegumus pret bērniem Sargtorņa organizācijā.
Bērnu seksuālās vardarbības veidlapā (kas pieejama draudzes vecajiem) 1989. gadā rakstīts: “Gadījumā, ja draudze atrodas rajonā, kur par pedofiliju ir obligāti jāziņo varas iestādēm, tad vecajiem tas jādara anonīmi no telefona būdiņas.” Lieki teikt, ka policijas izmeklēšana tiek galēji apgrūtināta situācijās, kad jābalstās vienīgi uz anonīmu informāciju. Zemāk ir 1993. gada veidlapas kopija, kas ņemta no tiesas eksemplāriem.
Tikai 2002. gadā beidzot tika atļauts vērsties pa taisno policijā. 2002. gada 15. februāra vēstulē visiem vecajiem ASV tika paziņots, lai vecajie neliedz cietušo bērnu vecākiem vērsties pie varas iestādēm. Šis norādījums ir arī iekļauts 2019. gada Ganiet Dieva Ganāmpulku vecajo rokasgrāmatā 14:4. «No Bībeles viedokļa bērnu seksuālā izmantošana ir smags grēks. (5. Moz. 23:18, 19; Gal. 5:19—21; w97 1.2. 29. lpp.) Jehovas liecinieki bērnu seksuālu izmantošanu uzskata par kaut ko derdzīgu. (Rom. 12:9.) Draudze nemēģina pasargāt tos, kas ir vainojami šādās pretīgās darbībās, no viņu rīcības sekām. Tas, ka apsūdzība bērna seksuālā izmantošanā tiek izskatīta draudzē, nenozīmē, ka nav nepieciešams iesaistīt varas iestādes. (Rom. 13:1—4.) Tāpēc cietušajam, viņa vecākiem vai jebkuram citam, kas vēršas pie draudzes vecajiem, skaidri jānorāda, ka viņiem ir tiesības ziņot par notikušo varas iestādēm. Vecajie nenosoda nevienu, kas izlemj tā rīkoties. (Gal. 6:5.)»
Tomēr pati draudze pasargāta nav, jo paziņojums par pedofilu neizskan. Pat ja cilvēks tiks izslēgts no draudzes par pedofiliju, paziņojums ir sekojošs: «Vārds uzvārds vairs nav Jehovas liecinieks.» Iemesls netiek atklāts. Un šim cilvēkam ir visas iespējas pēc kāda laika tikt atjaunotam draudzē. Nemaz nerunājot par ļaunumu, kas jau bija nodarīts iepriekšējās dekādēs, kad bija aizliegts iet pie varas iestādēm. Tā rezultātā daudzi pedofili organizācijā plauka un zēla, pat saņemot oficiālu JL bēru runu nāves gadījumā, kamēr viņu upuri visu atlikušo dzīvi cīnījās ar piedzīvotās vardarbības postošajām sekām.
Ir valstis, kur ir ar likumu noteikts, ka draudzēm ir obligāti jāziņo varas iestādēm par pedofilijas gadījumiem. Tomēr, ja valsts likumā šāda nosacījuma nav, Bētele neiesaka doties pie policijas. Pirms došanās pie autoritātēm tiek sagaidīts, ka vecākie pirmkārt vērsīsies pēc padoma Sargtorņa juridiskajā nodaļā.
2013. gadā Austrālijas Royal Commission into Institutional Responses to Child Sexual Abuse (reliģisku un citu organizāciju izmeklēšana pedofilijas noziegumos) Terijs O’Braiens, Austrālijas Sargtorņa nodaļas koordinators, apstiprināja, ka vecajie neziņo par pedofilijas gadījumiem Austrālijā, jo nav likuma par obligātu ziņošanu.
The CHAIR — Do you report that to the police? Sexual abuse is of a criminal nature; would you report that to the police? Mr T. O’BRIEN — As we understand, that is within the decision making of the victim, not the minister. We would encourage the victim, if they want to report it to the police, to certainly do that. The elders would cooperate fully with the police, and we would never discourage anyone from reporting it to police, but without mandatory reporting we do not feel that as ministers of religion that is our obligation to do that.
2015. gada Karaliskā komisija institucionālajās atbildēs uz seksuālu vardarbību pret bērniem atklāja, ka Jehovas liecinieki nepilda savas likumīgās saistības šajā jomā. Lai gan daudzās valstīs nav obligātu ziņošanas likumu apsūdzībām par vardarbību pret bērniem, tiklīdz vecākie ir ieguvuši pierādījumus par šādu noziegumu, izmantojot Tiesu komitejas procesu, juridiski viņiem ir pienākums informēt varas iestādes. Piemēram, Austrālijā tas ir pienākums kopš 1990. gada saskaņā ar nozieguma likuma 316. pantu. Vecajie ir izvairījušies no saviem morālajiem pienākumiem aizsargāt pedofilijas upurus, noklusējot apsūdzības un pierādījumus no varas iestādēm. Austrālijā tika atklāti vairāk nekā 1000 pedofili (no kuriem vairāk nekā puse ir atzinuši, ka izdarījuši vardarbību pret bērniem) un vismaz 1800 upuri šajā valstī kopš 1950. Ne par vienu no viņiem nebija ziņots varas iestādēm.
Gluži pretēji — Sargtorņa biedrība, cik iespējams, darbojas pret varas iestādēm. Treijs Bandijs ziņo rakstā Jehovah’s Witnesses fight law on reporting child sex abuse to police (1st Feb 2016) par Sargtorņa biedrības juristu centieniem izmantot grēksūdzes noslēpuma privilēģiju, lai turpinātu slēpt informāciju par pedofilu atzīšanos savos grēkos. Tajā pašā laikā savā grāmatā Reasoning 80. un 81. lpp zem virsraksta Confession (angļu val), pati JL organizācija kritizē grēksūdzi kas tiek praktizēta Katoļu baznīcā un sauc to par nekristīgu.
5. Ikvienam Jehovas lieciniekam jāpiedalās sludināšanā. Varbūt pedofils ir pie jūsu durvīm?
Vēl satraucošāk ir tas, ka JL pedofiliem ir atļauts piedalīties sludināšanas darbā. Tā ir obligāta prasība katram JL, jo sludināšana tiek uzskatīta par būtisku glābšanas priekšnosacījumu, un cilvēks var tikt uzskatīts par aktīvu JL, ja regulāri, katru mēnesi, nodod sludināšanas atskaites. Cilvēkam, kas atvēris durvis Jehovas lieciniekiem, nav nekādas iespējas zināt, vai sludinātājs, kas stāv viņa priekšā, nav pedofils.
1997. gada Sargtornī bija publicēts, ka JL saprot, ka pedofils var atkārtot savus noziegumus, tomēr joprojām tas mudina šādus cilvēkus doties sludināt no durvīm pie durvīm.
«Atkarībā no valsts likumiem, kurā viņš dzīvo, varmākam var nākties izciest cietumsodu vai saņemt citas valsts noliktās sankcijas. Draudze viņu no tā nepasargās. Turklāt šis cilvēks ir atklājis nopietnu vājumu, kas turpmāk būs jāņem vērā. Ja izskatās, ka viņš ir nožēlojis grēkus, viņš tiks mudināts uz garīgu progresu, piedalīties tīruma kalpošanā un pat piedalīties teokrātiskās kalpošanas skolā un tajās Kalpošanas sapulces daļās, kas neiekļauj mācīšanu.» Sargtornis 1997. gada 1. janvāris 29. Lpp (angļu val.)
Sargtorņa sabiedrisko attiecību pārstāvis J. R. Brown apgalvoja žurnālam Louisville Courier-Journal, 1-4-2001, ka pedofili sludina tikai atbildīga pieaugušā pavadībā. Tomēr ierindas Jehovas liecinieki par šādu kārtību informēti nav, jo Sargtorņa publikācijās tas netiek apspriests.
Bērnu seksuālās izmantošanas Karaliskā komisija Austrālijā 2015
Savas kaitnieciskās iekšējās politikas dēļ pedofilijas jautājumu risināšanā JL organizācija saskaras ar aizvien vairāk apsūdzībām tiesas priekšā un zaudējumiem prāvās. Viena no ievērojamākajām tiesas prāvām bija Karaliskā komisija Austrālijā, kur sēdē tika pratināts Vadošās padomes loceklis Džefrijs Džeksons.
No 1950. līdz 2014. gadam Sargtorņa biedrība savāca 5000 failus, kuros detalizēti aprakstīja 1006 tās locekļu seksuālo vardarbību pret bērniem Jehovas liecinieku draudzēs Austrālijas teritorijā. Varas iestādes izveidoja karalisko komisiju – līdzīgi ASV prezidenta komisijai – lai izmeklētu institucionalizētu bērnu seksuālo izmantošanu. Izmeklēšanas uzmanības centrā bija katoļu baznīca, kuras vēsture par pedofilu aizsardzību Austrālijā bija gandrīz tikpat briesmīga kā Amerikas Savienotajās Valstīs. Lai izvairītos izcelt specifiski vienu reliģiju, valdības amatpersonas izmeklēšanai piešķīra plašas juridiskās pilnvaras pārbaudīt jebkuru organizāciju, kas varētu būt slēpusi pedofiliju. Vairāku dienu intervijās ar upuriem, vecajiem, filiāles locekļiem un bijušajiem Jehovas lieciniekiem tika atklāts, cik neatbilstoša ir bijusi un joprojām ir Sargtorņa biedrības iekšējā politika pedofilijas jautājumu risināšanā, liekot šīs organizācijas reputāciju augstāk par bērnu aizsardzību.
Advokāts Anguss Stjuarts, kurš vadīja Austrālijas Karaliskās komisijas izmeklēšanu, rakstīja, ka organizācija savu sekotāju vidū ir veicinājusi neuzticību laicīgajām varas iestādēm. Viņš arī kritizēja liecinieku praksi izvairīties no tiem biedriem, kuri pamet organizāciju vai tiek izslēgti no tās.
«Jehovas liecinieku organizācijas politika, kas prasa tās piekritējiem aktīvi izvairīties no tiem, kuri pamet šo organizāciju, ir īpaši nežēlīga pret tiem, kuri šajā organizācijā cietuši no bērnu seksuālas izmantošanas un kuri vēlas izstāties, jo uzskata, ka šie jautājumi nav izskatīti apmierinošā veidā.» rakstīja Stjuarts.
2015. gada vasaras tiesas sēdes laikā Anguss Stjuarts uzdeva jautājumus Jehovas liecinieku Vadošās Padomes loceklim Džefrijam Džeksonam par to, kā organizācija rīkojas saistībā ar divu upuru apsūdzībām par ļaunprātīgu seksuālu izmantošanu, kas abi arī liecināja komisijas priekšā. Savā ziņojumā Stjuarts apstrīdēja Džeksona apgalvojumu, ka viņš jūtot līdzi šiem upuriem. Dž. Džeksons neizskatīja upuru liecības pirms sniegt savējo, un tas «noliedz Džeksona pausto līdzjūtību šiem diviem pedofilijas upuriem, kā arī viņa pausto atzinību par viņu skata punktu nozīmīgumu,» rakstīja Stjuarts.
Stjuarta ziņojumā teikts, ka Jehovas liecinieku Filiāle Austrālijā saņem apsūdzības par seksuālu vardarbību pret bērniem apmēram trīs vai četras reizes mēnesī.
Noslēgums
Pedofilija Jehovas Liecinieku organizācijā ir tikpat nopietna problēma, kā jebkurā citā sabiedrības daļā. Tomēr organizācijai, kas lepojas ar to, ka ir svētā gara vadīta un ir vienīgais Dieva izvēlētais kanāls saziņai ar cilvēci, ir jābūt par piemēru visās jomās. Īpaši tajā, kā pareizi risināt pedofilijas jautājumus. Bet acīmredzams ir pilnīgi pretējais — JL organizācija kritiski atpaliek šajos jautājumos no laicīgo varu drošības metodēm un pat no citām reliģiskām organizācijām. Negatīvas publicitātes, juridisku risku un finansiālu problēmu dēļ Sargtorņa biedrība piespiedu kārtā ir sākusi veikt izmaiņas pedofilijas lietu risināšanā, tomēr tās joprojām nav atbilstošas mūsdienu drošības standartiem. Un izmaiņas netiek veiktas svētā gara vadībā vai tāpēc, ka organizāciju ir sākusi interesēt bērnu labklājība. Laicīgo varu iejaukšanās rezultātā tā vienkārši ir nonākusi strupceļā un zaudējusi miljoniem dolāru tiesās.
Visu šo faktu priekšā ir vērts sev pajautāt: ja Dievs Jehova patiešām vada šo organizāciju, kas sevi sauc par “garīgo paradīzi”, vai viņš būtu pieļāvis, ka tik šausmī lietas tajā turpinās tik daudzas dekādes kamēr tam visam tiek pievērsta visas pasaules uzmanība?»
Fakts, ka JL organizācija ir gatava maksāt tiesu piespriestās milzu summas katru dienu varas iestādēm, lai tikai neizdotu dokumentus no savas iespaidīgās pedofilu datu bāzes, liecina par pilnīgu vienaldzību pret bērniem un viņu vecākiem organizācijā. Diemžēl organizācijas reputācija ir svarīgāka par patiesību, godīgumu un salauztajām cilvēku dzīvēm.